otrdiena, 2011. gada 12. aprīlis

Prezidents un mikimauši



pirms rakstīšu nesenos graujošos notikumus, sākumā, kamēr neaizmirsu, pastāstīšu taaaaadus kuriozus. Divi francūži atstāja mūsu aukļu grupu. Iemesli ir tikpat neaptverami, kā viņu pašu angļu valoda. Pirmā ir sieviešu dzimtes pārstāve Magali (viņa iepriekš ir bijusi blogos, jo mēs mēdzām iet uz filmām kopā) brauc prom uz mājām bez iespējas pat mainīt ģimeni un palikt štatos, jo izdarīja kaut ko izcili tizlu. Vienu vakaru viņa facebook uz savas "what's in your mind" sadaļas uzrakstīja, ka viņai ir tā apriebusies sava ģimene, ka ja viņa nedabūs atpūtu no viņiem, viņa viņus nogalinās. Redz, nevar zināt, vai tikai bērnus, vai pa francuzki noklapēs visu saimi. Kāds no Magali facebook draugiem šo aizsūtīja viņas hostģimenei, jo viņu pašu facebook nav, droši vien tāpēc viņa tik droši savu pērli tur iegravēja. Kājās tika sacelti ne vien visi Virginia centri, bet arī headquarters in New York. šobrīd viņa jau ir/vai dodas prom bez atļaujas vēl būt au pair. Protams, ka tas, ko viņa domāja ir joks, bet es uzskatu, ka vecāki vnk jau sen gribēja tikt no viņas vaļā, jo visa "au-pair iegādāšanās" ir ķēpīga padarīšana, lai tik vienkārši viņas mainītu. Taču check out nākošo - tas vispār ir bomba.
Mums bija arī vīrietis aukle, mums pārējām meitenēm viņš jau no paša sākuma likās ļoti dīvains un ar īpatnēju vēstījumu dzīvei. Tāpat tās aukles, kuras bija ar viņu braukušas mašīnā, kad viņš ir bijis šoferis, tad visas zvērējās, ka tā ir pēdējā reize, kad viņas to dara. Viņš bija arī manā dzimšanas dienā, kad oktobrī toreiz svinēju, bet viņš īpaši nebija sabiedrisks vai ieinteresēts runāt citā valodā kā izņemot viņa dzimto franču. Nu un tātad viņa stāsts ir tāds - dzīvoja, dzīvoja viņš ģimenē, kad vienā jaukā naktī klusiņām salasīja mantas un aizlaidās. .. uz Ņujorku, dzīvot, nelegāli. Taču tas vēl nav pats šokējošākais. Šeit, esot Amerikā, viņš nopirka mašīnu pats savu, ļoti vecu un daļēji braucošu. Un laika gaitā, dzīvojot viņš lēnām sāka pārbūvēt mašīnas detaļas no jaunajām, dārgajajām mašīnām, kas bija viņa hostģimenei, uz savu personīgu - veco ar kriminālu tehnisko stāvokli. Tas viss tika atklāts tikai tad, kad arī atklāja viņa pazušanu ar visām mantām, jo tad pārstāja darboties arī viena no mašīnām - acīmredzot īsi pirms savas nozušanas viņš būs nomainījis, kādu pēdējo svarīgo detaļu, bez kuras tad arī auto vairs nedarbojas. Nu kā jums šitas ? Es smējos ilgi par abiem :D
Nu tad tagad sākam aprīļa sākuma grandiozos notikumus. Jau pēdējā nedēļā vēstniecībā visiem baigā skriešana, jo 5diena, 1.aprīlis kad Zatlers ieradās neizbēgami tuvojās. Turpat bija arī pēdējie sagatavošanās darbi, tiku aizsūtīta mapēs iešūt materiālus, kurus tik cītīgi gatavojām par kompānijām, investoriem un potenciālajiem sadarbības partneriem. Tas arī bija šokējošs moments, jo par viena 8lpp dokumenta iešūšanu spirālē un otra 250 lpp ielikšanu cietās mapes vākos es samaksāju 196 $ (!!!!!!!!!!!). Kā te studenti vsp dzīvo, nesaprotu. Nu un tātad ilgi gaidītā 5diena pienāca, un ar pārējiem prezentācijas dalībniekiem tikāmies jau ap 12 dienā. Prezentācijas jēga bija Zatleram publiskot materiālus, kuri tapa "2x2" nometnes laikā par to, cik apbrīnojamas lietas dara Ziemeļamerikas latvieši dara, fokusējoties, protams, uz dubultpilsonības lietu. Principā, es jau tur random biju iemaldījusies, manis jau daudz pieminētais Aivars Osvalds man palūdza runāt prezentācijā, jo visu projektu dalībnieki arī nevarēja tik vienkārši ierasties Vašingtonā, lai runātu par saviem projektiem. Es runāju par latviešu valodu un sabiedriskajiem medijiem un man jau liekas, ka viss sanāca ļoti labi mums visiem. Par to liecināja fakts, ka prezentācijas beigās Zatlers divtik paildzināja mūsu diskusiju laiku un man personīgi ļoti patika veids, kā viņš ar mums runāja. Tas nebija tāds - es prezidents un jums tas jārespektē. Viņš apsēdās ar mums vienā ielokā pilnīgi blakus, neļāva celties, kad mēs gribējām uzdot jautājumus un kad tikšanās beidzās un viņš gāja uz izeju viņš pamāja un teica: "Piezvaniet, kad būsiet Rīgā!". Nav jau runa par šo izpausmju nopietnību, bet elementāro cilvēcību, ko viņš izstaro. Es viņam jautāju, vai viņam ir jau mērķi un prioritātes, ja viņš tiks ievēlēts uz prezidentūras otro termiņu. Jo es tiešām ļoti ļoti ceru, ka tā būs. Pēc mūsu prezentācijas sekoja neoficiālā daļa vēstniecībā ar visām tam piederošajām detaļām. Tās laikā lielākā daļa prezentācijas kolēģu minēja, ka jādodas pēc vēstniecības uz "Krogs Aptieka" un tur jāsvin tālāk. Tā kā biju ar mašīnu, īsti to darīt negribējās, bet beigās arī es tiku pierunāta. Tad kad salasījāmies doties prom un gājām uz mašīnu, kas bija nolikta aiz Turcijas vēsstniecības (kas ir savienota vienā ēkā ar LV vēstniecību) konstatēju ka mašīna ir burtiski iemūrēta no citām mašīnām. Cietējs vēl arī bija vēstniecības pulkvedis Bezzubovs. Tā nu mēs gaidījām vēl kādu stundu, līdz beidzot noķērām turku šveicaru, kurš varonīgi pārdzina visas turku mašīnas, lai mēs tiktu prom. Tālāk veiksmīgās prezentācijas svinēšana norisinājās jau pieminētajā krogā un man vienmēr tik ļoti ļoti patīk atpūsties ar amerikas latviešiem. Bija tiešām ļoti ļoti forši. Mājās gribēju braukt laicīgi, jo otrā rītā man bija jāsagaida Ieva, kura brauca pie manis ciemos no Bostonas, bet nu laicīgi man nekas nesanāca. Un ja man tiešām būtu bijis jāceļas 6, ja Ieva būtu atbraukusi laikā, es laikam nomirtu :D Tāpēc noteikti gribu pastāstīt, kā Ieva brauca no Bostonas pie manis ar autobusu, nebiju neko tādu dzirdējusi :D Respektīvi, braucot visu šo gaisa gabalu, pirmā pietura bija viņiem Ņujorkā. Ieva apgalvo, ka arī man, kad es braucu pie viņas, pietura esot bijusi Ņujorkā, bet es tādu neatceros, tāpēc neņemos viņai ticēt :D Un kad Ņujorkā autobusam tikai mainīti šoferi un atkal turpināts ceļš, jaunā šoferiene pēc stundas atklāja ka laikam ir sajaukusi autobusus, pēc stundas braukšanas viņa pasažieriem sāk prasīt, a uz kurieni jābrauc un kad pasažieri pastāsta ka uz Vašingtonu, atklājas, ka viņa gan jau stundu brauc atpakaļ atkal uz Bostonu. Bāc, es tā rēcu :D nu kur tāds stulbums ir :D tad viss autobuss laikam stundu ja nemaldos gaidīja, kad atbrauks cits šoferis un kad jaunais esot atbraucis, tad šis esot pateicis "Nu tad Filadelfija, ja ?" es jau teicu, ka nu ar Filadelfiju viņš noteikti pajokoja, bet kaut gan nevar zināt :D Rezultātā Ieva DC ieradās nevis 7 no rīta, bet 10 no rīta. Pa to laiku es paspēju izgulēties, aizvest visu savu ģimeni uz lidostu (viņi uz Floridu izlidoja jau sestdien) atbraukt mājās, nomainīt mašīnas un aizbraukt Ievai pakaļ uz staciju. Un tad sākās mūsu foršās brīvdienas vienām pašām, jo manējie bija prom. Protams, ka izvazāju Ievu pa pilsētu, viņu tas īpaši nesajūsmināja :D , toties ziedošie ķirši fascinēja mūs abas - tas bija taaaaads skaistums, wauč. Vakarā ballējāmies atkal ar ASV latviešiem un kopumā izvērtās ļooti foršas brīvdienas. Svētdien vakarā aizvedu Ievu uz lidostu un pabeidzu kravāties Floridai. Toreiz vēl bija diezgan vēsi un bija nereālais prieks braukt uz vietu, kur ir karsti un var sauļoties. Pirmdien pabaroju savus milzīgos kaķus, 7reiz pārbaudīju signalizāciju un beidzot braucu uz lidostu. Monika no Paragvajas bija tik laipna un aizveda mani uz lidostu. Līdz Orlando jālido 2,5 h un beidzot biju tur. Lidostā bija jāsameklē speciālais hoteļa autobuss, kurš veda uz Disneja Parku un brauciens no lidostas līdz Disneja Parkam bija teju vai stundu. Bet toties skats kāds aiz loga - uzreiz ir skaidrs, kāpēc Floridu dēvē par sunshine state. Viss tiiik zaļš, saulains un skaists. Visās malās pļavās mākslīgi izveidoti dīķīši un viss izskatās kā tāds skaisti izveidots golfa laukums. Kopumā sistēma ir tāda, ka iebraucot Parka teritorijā (kas ir anormāli vairākus desmitu hektārus liels) tas sastāv no 4 Disneja Parkiem - Animal Kingdom, Magic Kingdom, Epcott un Hollywood studios. Un tad vēl arī no ļoti daudziem milzīgiem hoteļiem, kuru izskats, protams, arī ir piemērots Disneja tematikai. Un tā nu kad es ierados mūsu istabā nedēļu ilgie svētki varēja sākties. Mēs visi dzīvojām vienā istabā, jo tas bija hotelis, bet mums bija tādi divstāvīgie apartamenti, tā ka vienalga katram bija sava istaba. Atkal boss bija Ome Sūzana un ik pa brīdim bija traki :D bet visi varonīgi turējas :D kopumā katru dienu bijām atsevišķos parkos, pēc pirmās dienas jau es biju gatava palikt hotelī un iet sauļoties pie baseina kad Sūzena man teica - tu ko, es samaksāju 300 $ par tavu Disney pass, lai tu sauļotos pie baseina? Karena tik nokratīja galvu un pēc tam, kad ome kaut kur nozuda teica, ka ja es gribu es varu gulēt pie baseina kaut vai visu laiku, bet tomēr man vajagot nākt ar viņiem, jo bērni paliek hotelī un kopā mums būs jautrāk. Te nu sākas arī neizprotamā daļa, kāpēc mēs pieaugušie ejam uz Disneya atrakcijām, bet bērni paliek hotelī ? Nu jo tā arī bija - Klaudija bija tikai vienu rītu parkos, jo viņa bija neizturama. Kā atvēra muti pirmajā atrakcijā, tā aizvēra tikai kad bijām atpakaļ hotelī. Es biju tādā šokā - bērniem taču tik ļoti patīk zvēri, princeses un visi gūfiji un minnijas. Šitā brēca kā negudra. Denijs bija daudz labāks, taču arī daudz čīkstēja, ka viņš ir noguris utt. Reāli mēs bijām četrotne - es, Karena, Teds un Karenas māsa - kas bija visur. Pašā pirmajā dienā tikko kā mēs atbraucām uz pirmo parku nogāza taaaads lietus, kas mēs bijām slapji līdz pēdējai vīlītei. Tā bija pati pirmā atrakcija - Dambo - kur iesēdāmies ar sīkajiem un lietus sākās vienā sekundē un neviens mūs nenolaida zemē, tā mēs tur un plivinājāmies pa vājprātīgajām lietus gāzēm. Bet pārējās dienas laiks bija izcils. Nedēļas beigās es arī nopriecājos, ka Sūzena ar savu pukošanos piespieda mani iet visur un nesēdēt nesauļoties, jo es būtu ļoti daudz palaidusi garām. Man visu laiku likās, ka viss tas pasākums ir tāds priekš bērniem, bet tur tiešām cilvēks var braukt jebkurā vecumā. Es sajutos kā 8 gados atkal, fotografēju katru mikimausi un katru stūri, pirmo reizi esot šeit Amerikā es fotografēju tik daudz, ka 3 dienu laikā man beidzās atmiņas karte fotoaparātam un batareja. Tā tiešām tiešām ir viena no labākajām, pozitīvākajām vietām pasaulē, kā jau Marta man toreiz Kalifornijā to teica. Parkā redzēju arī Kortniju Koksu! beidzot esot ASV redzēju arī kādu filmstāru :D un tikai aiz cieņas pret viņu un to, ka viņa bija ar savu ģimeni un bērniem, mēs negājam prasīt viņai fočēties :) Tāpat mani parsteidza vēl kāds novērojums - ļoti daudz kur es jau biju redzējusi neiespējami resnus cilvēkus, jau pie tā pilnībā biju pieradusi, kad redzi eksemplārus, kur nevar uz aci atdalīt kaklu ciskas rumpi, viss saplūst vienā, bet šeit es redzēju ko tādu, ko manas acis negaidīja savā dzīvē redzēt. Literally, šiem cilvēkiem vairs nebija iespēju paiet un viņi pārvietojās mazos četrriteņu skūteros. Vispār briesmīgi es Jums teikšu. Es mājās lidoju jau 5dien un tās bija šausmas, kā negribējās braukt prom no turienes. Protams, kā vienmēr izcēlos - no Floridas lidoju ar kailām kājam un pilnīgāko vasaras kleitiņu. Ielidoju Vašingtonā izkāpu no lidmašīnas un taisnajā skrēju uz toleti pārģērbties, jo bija auksti un lija. Vakarā ar draugiem aizgājām ballēties un man vēl kādas 4 dienas vajadzēja atrast no visa brīnišķīgā, kas bija pieredzēts Floridā. Tagad noteikti vajadzētu apciemot Miami, bet tas kā jau ar līdzekļiem tur sanāks.
Vēl viens interesants notikums bija sestdien, kad ar meitenēm braucām uz pilsētu Annapolis, kas ir blakus štatā Maryland uz jūras akadēmijas internacionālo balli. Kopumā bija dikti jautri, noīrējām hoteli, bijām 8, tāpēc vajadzēja gan 2 mašīnas, gan 2 istabas. Plāns bija sestdien vakarā iet uz Balli un svētdien apskatīt Annapolis pilsētu. Balle bija interesanta, jo visi tie studenti bija savās baltajās uniformās un reāli skats bija ļooooti labs. Un grupa, kura spēlēja balli bija izcila, jo spēlēja visus tos hītus, kas šodien skan pa radio.Balles sākumā arī uzstājās akadēmijas deju klubi un bija 12 priekšnesumi ar visām iespējamajām dejām un stilie - sākot ar hip-hop dejām, salsu, beidzot ar skotu dejām dūdu mūzikā.
Kopumā viss ir perfekti. Jau sen ir karsti, vasara. Kamēr Klaudija guļ diendusu, es pagalmā sauļojos. Nespēju aptvert, ka man ir palikuši 3 mēneši štatos. Apbrīnojami. Bet mazlietiņ gribu mājās. Šonedēļ bērniem ir pavasara brīvlaiks, tāpēc ir mazliet grūtāk, jo abi ir mājās. Ome atbrauc tik mani palaist uz vēstniecību. Viņa to dara labprātīgi, jo saka, ka negrib, lai vēstniecībā domā, ka es tur bumbulēju baigi. Nu baigā jau mīlule viņa, vienmēr grib lai man ir labāk. Arī vēstniecībā aizvien iet kolosāki, tikko Zatlers devās prom,tagad jau gatavoju materiālus Dombrovska viziītei, kas gan būs tikai jūlijā. Bet es no sirds dievinu tās minūtes, kuras pavadu vēstniecībā. Tas kā ceļā uz turieni zvanu pārvaldniekam, lai zinu kur likt mašīnu labāk, kā kāpt uz augsto 4to stāvu un epastā saņemt uzdevumus. Vai sēdēt sekretāres vietā un atbildēt uz zvaniem. Šo 3dien zvanīja viens igaunis, kuram draugs latvietis prasījis piezvanīt, jo pats tas latvietis sēž cietumā kaut kur te. Es baigi sastresojos, bet tad man pastāstīja, ka tas ir tik bieži, ka vairs nav nevienam nekāds pārsteigums. Un vislabāk man patīk sēdēt sekretāres krēslā, jo tas ir vistuv;ak vēstniekam :D un tad vienmēr sanāk ar viņu parunāties :) un man patīk atbildēt uz telefona zvaniem sarunu iesākot ar vārdiem "Embassy of Latvia; Latvijas vēstniecība!" aahhhh :)
Rīt vakarā izbraucu uz Niagāru. Pavadīšu tur Lieldiens braucu ar savu austrieti Terezu un igaunieti Sandru. Sandra ir vienīgais cilvēks, kurš beidzot saprot, ja es lamājos (nu nav jau jāmin, kura ir tā valoda,kurā cilvēki parasti lamājas). Es gan to nezināju, līdz vienreiz vedu viņas mājas un uz ceļa kaut kas notika un es nokliedzos "Bļed" un viņa man no aizmigurējā sēdekļa piepalīdzēja :D
Un pats pēdējais TOP TOP TOP notikums ir tas, ka ar foršo Karlīnu no Ņujorkas mēs 2 dienu laikā uzbliezām to, ko parasti būtu jāplāno 2-3 mēnešus. respektīvi, 21. maijā sākas roadtrips ar izīrētu mašīnu - Los Angeles - Grand Canyon - Las Vegas - San Francisco - Los Angeles. Bišku jau biedē fakts, ka es esmu vienīgais šoferis un tās ir 1700 jūdzes, bet nekas, es to varu :D ar savu fordu jau esmu nopurkšķinājusi 4000 jūdzes, tā ka būs ok :D Nu un tā nu mēs te svinamies. Čau!

P.S. cepiet kūkas un gatavojiet tējas - jums ir 3,5 mēneši.








6 komentāri:

  1. Man patiešām ir liels prieks, ka tev viss ir tik forši! Pozitīvi! :)

    AtbildētDzēst
  2. tu esi apbrīnojama! :) veiksmi arī turpmāk!

    AtbildētDzēst
  3. Janvari planoju braukt lidzigu marsrutu. Un vasara no minneapolisas uz miami. Nevaru sagaidit kad varesu braukt. Ka jus iresiet auto? Vajag tacu 25 gadus..
    Tie franci ir labie:D
    Liva

    AtbildētDzēst
  4. Līva, es atradu kompāniju, kura īrē no 20 gadiem. Tikai fakts, ka ļoti dārgi sanāks pāri 1000 $. No MN līdz FL ? wow, veiksmi :D

    AtbildētDzēst
  5. Hehe, sāksim cept kūkas kaudzēm :))

    AtbildētDzēst