Kā es braucu Bostonu lūkoties un kā es Gagu redzēju

Pirms ķeros pie Bostonas brīvdienu izklāsta ātri pieminēšu 2 nedēļus vecus notikumus nedēļas nogalē, kad es ar vēl 2 latviešu meitenēm braucām iepirkties. Starp citu, mūsu kompānija sastāvēja no Gunas, Gunas un Guntas un mēs jau smējāmies, ka, paskatoties uz mūsu kompāniju, varētu padomāt, ka latviešu valodā nav citu meiteņu vārdu kā tikai ar sakni Gun-. Nu, tātad, iepirkāmies mēs ļoti raženi un vēlu vakarā es atbraucu mājās. Piebraucu pie mājas, skatos - nav Teda darba mašīnas. Ieeju iekšā, Karena vannoja sīkos, parunājām, beigās prasu - kur Teda mašīna. Karena sāk raudāt un saka, ka viņi sastrīdējās, viņš salasīja mantas un aizbrauca un tā. Man bija baigais šoks, jo viņa stāsta, ka viņi sen jau strīdās un tā, es domāju pa kuru laiku, es tak šajā pašā mājā dzīvoju, kā es vispār neko varēju nepamanīt. Viņa arī paskaidroja strīda iemeslus +/- un pateica pāris stiprus vārdus par šķiršanos un tā, kuros es pat negribu iedziļināties, bet fakts tāds, ka pēc tam naktī, nē, pat principā uz rīta pusi es dzirdēju, ka viņš atbrauca mājās, bet gulēt aizgāja uz pagrabistabu. Es zināju, ka jebkurš iznākums mani neskars pilnīgi nekā, bet tāpat pie sevis nodomāju, lai dara, ko grib, bet pirms vīzas termiņa beigām viņi man prom no ASV nedabūs. Un, protams, ka nekas arī nenotika, jau nākamajā dienā mēs kā liela laimīga ģimene visi skatījāmies Grammy Awards. Bet kopumā, mani ļoti sadusmo, ja cilvēki vienā dienā pasaka spēcīgus skaļus vārdus, bet nākamajā dienā izliekas, ka nekas nav noticis, jo tā ir vieglāk, nekā apsēsties un problēmu izrunāt. Nākamajā dienā pirms Grammy biju aizbraukusi ciemos atkal pie mīļās Vijas, es laikam dienām varētu klausīties to, ko viņa stāsta par LV pirms ~ 70 gadiem, par to, kā sievietes mežģīnu cimdos Rīgas ielās dzēra kafiju. Un par to, kādi toreiz bija latvieši.

Visa pārējā nedēļa pagāja lielās gaidās par došanos uz Bostonu un kopumā visa nedēļa pagāja lieliskā noskaņojumā, jo temperatūra sasniedza pat +24 grādu atzīmi, līdz nelabumam staigājām ārā īsos šortiņos un tā bija tiešām sajūsma. Un tad 5dien vakarā es izbraucu uz Bostonu. Vēl viena lieta, kas man šeit tik ļoti patīk - tā kā uz Bostonu turpceļā devos ar autobusu, tad krietni ieekonomēju un abu virzienu lidmašīnas biļeti. Šeit ar autobusu var aizbraukt jebkur un kas ir pats labākais - jo tālāk brauc, jo mazāk, maksā. Ir viens autobusa maršuts, kurš pat brauc uz Kanādu, Toronto, jābrauc gan ir 11 h. Līdz Bostonai bija 9 h, un 7 no rīta es jau biju Bostonā. Biļete man izmaksāja 15 $, kas ir viena pusdienu reize principā. Un labākais vēl bija tas, ka kopumā uz Bostonu viņš aizbrauca 7 h, jo kavēja ļoti izbraukšanu un tad daudz ātrāk ieradās Bostonā. Mazliet uzgaidīju Ieviņu un tad jau pavisam drīz sākās mūsu brīvdienas. Kopumā Bostona man nedaudz atgādināja Filadelfiju, nu vienīgi Filadelfija nav pie upes/okeāna. Tas, kas mazliet visu izbojāja - Bostonā esošā absolūtā ziema + aukstums + nenormāls vējš. Varbūt tāpēc es nebiju gluži sajūsmā par pilsētu kā tādu, toties sajūsmā es biju par to, cik forši es atpūtos un kā Ieva par mani parūpējās. Kā jau daudzas reizes esmu teikusi, tad viena no lietām, kas man tik ļoti pietrūkst, ir latviešu ēdiens. Šajās brīvdienās es dabūju visu, ne vien ceptus kartupeļus, bet arī rupjmaizi, Cido sulu, kārumiņus utt. Blakus pilsētā no vietas, kur dzīvo Ieva ( kas tomēr no Bostonas ir gana patālu) ir krievu veikals, kur ir arī latviešu importētā pārtika un arī citi produkti, kas gluži nav no Latvijas vesti, bet ļoti tuvi mūsu virtuvei. Man Vašingtonā gan tāda veikala nav, zinu, ka ir vācu veikals, kur var siļķes dabūt :D bet neesmu vēl tur bijusi. Nu jā un tā nu man bija ekskursijas pa pilsētu un pirmās dienas vakarā beidzot bijām ASV tik slavenajā Hard Rock Cafe, kuru jau biju redzējusi bez maz katrā pilsētā, bet nekad nesanāca būt. Otrajā dienā aizbraucām uz vietu, kura man no visas Bostonas apskates ekskursijas patika un sajūsmināja visvairāk - uz Harvard University Campus. Es, goda vārds, domāju, ka apraudāšos, man nekad nelikās, ka es varētu to visu redzēt īstenībā, man tas bija tāpat kā bērnam pabūt Disneyworld. Staigājām tur un ar tādu balto skaudību skatījos. Protams, tur bija daudz tūristu, bet daudz arī uzvalk-formās tērptu jauniešu ar portfelīšiem rokās. Tas bija tiiik, tiik.. biju ļoti greizsirdīga uz viņiem. Campus bija vienreizējs, ēkas visas kā atsevišķi arhitektūras pieminekļi, starp mācību ēkām bija arī sava baznīca, dievkalpojumu tajā dienā jau bijām nokavējušas, tā ka redzēt nesanāca. Tā jau nodomāju, nu jā, ja mācies Harvard University laikam Baznīca bieži jaapmeklē. Aizgājām arī uz nedaudz tālāk no campus esošo universitātes grāmatu veikalu un kamēr staigājām uzgāju veselu plauktu ar Josepf Nye grāmatām par soft power, no kurām daudzas biju izbūrusi cauri sava kursa darba tapšanai, viņam tur bija atsevišķs plaukts, jo arī viņš absolvēja šo pašu universitāti. Atkal baigais sentiments iestājās man, cik ļoti man gribās non-stopa drukāt politiskos referātiņus. Vienu grāmatu gandrīz nopirku, bet tad domāju, ja gribēsi to grāmatu arī rīt, tad labāk jau no amazon.com pasūtīt. Nu jā, protams, ka man jau viņu īsti nevajag savā īpašumā, vienkārši es tajā brīdī biju dikti saviļņota. Kopumā Bostonā es dzīvojos 3 dienas, jo šajās brīvdienās brīva bija arī pirmdiena, jo ASV bija President's day, kurā tiek godināts Abraham Lincoln un George Washington. Tad nu man tas deva iespēju pabūt pie Ieviņas ilgāk. Atpakaļ lidoju ar lidmašīnu un kārtējo reizi lidojums bija dikti bailīgs, kaut kā pēdējā laikā es patrāpos lidot visādos turbulences periodos vai vētrās vai vēl ne kādos apstākļos. Bet kopumā, tas, kas man no sajūsmas aizrāva elpu bija Bostona naktī no lidmašīnas augstuma, ļoti ļoti skaisti tas tiešām bija, jo pilsēta puslokā stiepjas gar okeānu, kas naktī izskatās kā vnk melns caurums. + kad kapteinis kā vienmēr sveicināja pasažierus un teica, ka pēc stundas mēs nolaidīšoties "great nation's capital" Tālāk no kapteiņa sekoja "for those who are coming home - welcome" tirpiņas noskrēja pār muguru pēc šitā teikuma, kā mazam bērnam :)) it kā jau vajadzēja pierast, bet tāpat :) atbraucu mājās pie savas laimīgās ģimenes un savā gada plānā ievilku check pie vēl vienas pilsētas.

Arī nākamā nedēļa pagāja ļoti jauki, jo sākās tikai no otrdienas + šeit tiešām jau vairāk velk pat uz vasaras pusi. Tagad, piemēram, nupat bija negaiss un ārā smaržo vienkārši brīnišķīgi. Un jau sāk parādīties zaļas lapiņas pumpuriem.

Pagājušajā nedēļā kā kārtīgs legālais iebraucējs ASV samaksāju nodokļus, kas man rūgtu sāpju vietā sagādāja bezgala lielu prieku, proti, izrēķinot pēc savām shēmām, man sanāca, ka nodokļos jāmaksā 700 $, šo summu jau sen biju sakrājusi un atlikusi. Tad ar savējiem sākām pildīt formas un izrādās, ka jamaksā 70 $ nevis 700$ un tos pašus 70 $ viņi par mani samaksāja un man teica aizmirst par to. How cool is that ? Un visu šito sakrāto tagad varu ieguldīt nākamo plānu izpildei.

Šo 4dien pienāca ilgi gaidītais Gagas koncerts. Nu jā, protams, ka katrs samaksātais cents bija tā vērts, jo koncerts bija fenomenāls. Šovs bija grandiozs ar pirotehniku, akrobātiku un ko tik ne vēl, + tērpi tika mainīti vai pēc katras dziesmas. Koncertā arī ļoti uzsvērts tas "visi esam vienādi" aspekts, kas, protams, tā arī ir, bet izpaudās tas tā, ka piem. viņa saka tagad visi geji un lesbietes paceļ rokas un tiek paceltas rokas, tad viņa sauc lai transvestīti paceļ rokas un tu redzi atkal simtiem paceltu roku un tā tālāk ar visu noviržu paveidiem. Uz koncertu gāju ar meksikānieti Laylu, kurai Daša pārdeva savu biļeti un viņa tad man stāstīja, ka viņai un viņas brālim, kurš ir gejs, Gaga ir mīļākā dziedātāja. Man gluži tā nav, bet par koncertu tā vai tā biju sajūsmā. Starp citu, iesildošā grupa bija Scissor sisters, kuri man ļoti patika, bet uz Positivus tā kā man nesanāca aizbraukt, tad nu vismaz te redzēju. Tagad norezervējām biļetes uz Katy Perry koncertu, kurai iesildošā ir Robyn, es pat i nezinu, kuru es gribētu dzirdēt vairāk. Jo visiem šitiem Holivudas šoviem ir taaaaads lieliskums, arī Usher koncertā es tur sēdēju pavērtu muti, kā viņš tur ķēdēs lidoja pa arēnu. NU vārdu sakot, apbrīnojami forši.

Šo 6dien apritēja tieši 7 mēneši savienotajās valstīs un šito faktu es pat negribu komentēt vai vispār par to domāt.

Svētdien ar draudzeni aizbraucām uz vietu, kur tipa dzīvoja George Washington ar savu sievu, tāda liela viduslaiku muiža, es jau smējos, ka atgādināja Latviju, jo tur bija arī ieloki ar aitām, govīm utt. Bet kopumā man patika vairāk, kā es biju cerējusi, jo tur arī varēja apskatīt vietas, kur viņu ķermeņi apglabāti katakombās un tā. Smuki tur bija, katrā ziņā vēl aizvien izmantoju katru brīdi apskatīt visu un vēl vairāk.

Nu tā lūk mēs te dzīvojam. Viss kārtībā un tagad jau jāsāk gatavoties nedēļai Floridā, izlidoju uz turieni 4.aprīlī un tikai tur tikšos ar savējiem, tad nedēļu būsim Orlando. Līdz Floridai nekur nesanāks paceļot, jo katras brivdienas esmu rezervēta strādāšanai.

Šo piektdien sanāca būt ļoti foršā bārā, kur ir mūsu Georgetown University un arī cilvēki tur ir vnk fantastiski, pārsvarā tikai īstie amerikāņu (kas ticiet vai nē, ASV ir retums) studenti, tuvāk sapazināmies ar topošajiem ārstiem no tās universitātes, interesanti paklausīties, kā viņi te par ārstiem mācās, teica, ka atļaujas iziet uz bāru vai klubu kādos 2 mēnešos reizi. Tas, protams, nav nekāds objektīvais rādītājs, bet nu skaidrs, ka ārsta profesija nevienā valstī nav chills (vai ne, Armand? :) ).

Šodien mums ir ikmēneša au-pair tikšanās un iepazīsimies ar 24 gadus veco Marsio no Brazīlijas, kurš ir au-pair Dašas vietā.

Kā jau ļoti liela daļa arī man ir lielumlielais prieks par Dinamo un ar nenormālo stresu gaidu rītdienu. Tiekamies, čau!

18/1 - 8/2

Neticami, bet fakts - drīz jau apritēs mans septītais mēnesis ASV. Baigi daudz, ja tā padomā.

Drausmīga garlaicība bija šito laiku, ārā ir pārāk auksts, lai ar mazo ietu un tad nu ir jādzīvojas iekšā, kas mani ļoti tracina, esmu noskatījusies pārsimt seriālus un filmas, ķēros pat pie grāmatu lasīšanas. Un sākusi pamanīt vairākas lietas, kas mani šeit tracina. :)

Saldētos chickenā nuggeti un hotdogu cīsiņus manējie sauc par gaļu :)) nu man tas tā jokaini liekas, es jau LV zināju, ka chicken nuggetos ir tās vistiņu daļas, kuras ir jāmet ārā - actiņas, kājas, kauliņi :) Un hotdogu cīsiņos un vispār cīsiņos liellopu ragi un nagi un citas vilinošas ķermeņa daļas. Bet es jau neko, ko man saka bērniem dot, to es un daru, es iebilst nemaz nedrīkstu.

Biju diezgan apaukstējusies un tā riktīgi ar baigajām kakla sāpēm, no iesnām paelpot nevaru, aizbraucu uz aptieku sapirkos Thera Flu izdzēru kādas 3 pakas, pilnīgi nekādas starpības. Tad Karena man iedeva zāles, kas viņai vienmēr palīdzot, bet jādzer tikai uz nakti. Tā un izdarīju, iedzēru un pēc 10 min man bija pilnīgs knock-out, mani burtiski izslēdza. Tā man arī uz visu nakti palika TV ieslēgts, labi, ka vismaz modinātājs bija uzlikts, lai gan otrā rītā es viņu nedzirdēju un pamodos no tā, ka Karena klauvēja pie durvīm, jo man jau sen vajadzēja būt augšā, es nebiju dzirdējusi neko un kad beidzot piecēlos, likās ka es noģībšu no tā, kā man gribējās iet atpakaļ gulēt. Bet nenoliedzams bija fakts, ka es biju pilnībā vesela. Karena teica, ka jā, tāds tām zālēm efekts esot un smejoties teica, lai es tās bieži nelietojot, jo no viņām rodas atkarība :)
Vēl aizvien neizprotu to briesmīgu paniku par sniegu. Pietiek uzsnigt mazai kārtiņai, kad skolas tiek slēgtas, iepirktas pārtikas rezerves un visi paniko uz ceļiem, sastrēgumi dienas garumā un trauksmes signāli TV un radio, daudziem aptuveni uz dienu pazuda elektrība, par laimi mēs nebijām to vidū. Tas sniegs bija nekāds, nu tiešām, bet bērni uz skolu negāja, 2 dienas pat mājās bijām visi, arī Karena ar Tedu uz darbu negāja. Mēs uz pusstundu izgājām ārā ar ragaviņām, jo pēc pusstundas mazajiem apnika. Nu tā un mēs tās dienas atsēdējām istabā. Vienīgais, kas ASV laikapstākļos ir tāds, kā nav mums, ir freezing rain. Tas ir tā, ka jau no debesīm līst sasalis lietus, ledus piles, nav diez ko patīkami, dažbrīd pat sāpīgi, ja esi ārā.
Pagājušo nedēļu ar saviem Angolas draugiem atkal bijām bārā, kurā, lai mēs tiktu viņi nodarbojas ar kukuļdošanu, tikai bēdīgā ziņa ir tā, ka ap jaunā gada laiku viņiem visiem mistiski ir apritējis 21 un es tagad vienīgā esmu mazgadīgā, bet viņi arī man teica neuztraukties, par laimi es netikšu atstāta sēdēt mājās . Bet kopumā mēs esam tāda forša kompānija - 4 melnie džeki un es :)
Tāpat mūsu iemīļotajā karaoke bārā bija manas krievu draudzenes atvadu ballīte šajās brīvdienās, jo rītdien viņa lido atpakaļ uz Krieviju pavisam prom. It kā jau visu var saprast, ka viņa neatrada pusgada laikā savu dzīves mīlestību, kā vēlējās, bet man ļoti nežēlīgi un ļauni likās tas, ka viņa savai hostģimenei par savu aizbraukšanu paziņoja 3 nedēļas pirms izlidošanas. Ģimene viņai bija arī ļoti sirsnīga un jauka, neskatoties, ka tā meitene bija traka, bet pat tā bija kļuvusi normāla pēdējā laikā. Protams, ka ģimene bija vairāk kā šokēta. Bet nu ne mana govs, ne mana pļava. Starp citu, tās meitenes no Krievijas, pie kurām mēs bijām ciemos Ocean City vasarā, vēl aizvien ir šeit, tikai tagad jau Maiami, tur uzturēties viņām palīdz gados pavisam veci vīrieši, jo bez palīdzības ASV nekā, ja esi nelegālais imigrants. Sāku domāt, ka varbūt es esmu vecmodīga vai neko no dzīves nesaprotu, ja man tas liekas pretīgi.
Notikums, kurš mani ļoti patika un vispār nevarēju iedomāties, ka mani šis sporta veids varētu tā piesaistīt ir Superbowl - amerikāņu futbolu finālkauss. Pilnīgi noteikti Amerikā tie ir kā nacionālie svētki, tikai žēl, ka ne oficiālā brīvdiena, kā viņi paši saka. To, ka mums mājās būs baigā ballīte es nemaz nezināju, pa dienu satikos ar vēl vienu latviešu au pair, kas DC ieradās pavisam nesen, aptuveni pirms 2 nedēļām, tad atbraucu mājās skatos, galdi pilni ar ēdienu un uz grīdas kastes ar alu. Teds, reaģējot uz manu izbrīnu, saka, ka viņa kolēģi ciemos nākšot spēli skatīties. Mēs ar Karenu tad cepām cepumus un brownies, tad no mīklas ar cepumu formu griezēju cepumus taisījām futbola bumbas formā (to gan darīju tikai es, tāpēc sanāca diezgan briesmīgi) bet vispār man viss tas process dikti patika. Te rezultāts:

Nu un tad mēs sagaidījām visus ciemos nācējus. Uz kādu mirkli biju mazliet apstulbusi, kad sanākuši bija visi, jo gan sievietes, gan čaļi bija tādi, ka muskuļi drēbes plēsa. Un Teds no viņiem ir visvecākais, vidējais vecums pārējiem bija 30 gadi, dažiem pat 27.
Alu mēs pa visu vakaru izdzērām tikpat, cik latvieši jāņos, bet kas par spēli tā bija. Pirmkārt, man jau gandrīz ir pielekuši noteikumi, lai cik ļoti tam arī neviens netic :D Es vienmēr sūkstījos, ka amerikāņu futbols man nepatīk jau tāpēc vien, ka tā spēle iet vairāk kā 3 h. Bet šoreiz man gribējās, lai viņa iet vēl divreiz vairāk. Pirmo reizi dzīvē es aizgrābta skatījos reklāmas, jo visiem ir zināms, ka reklāmas Superbowl izcīņā ir pasaulē dārgākās un pusotras minūtes ilga reklāma maksā vairākus miljonus. Lai gan cena ir adekvāta tam, ka šīs reklāmas redz pārsimts miljoni cilvēku. Un ticiet vai nē, bet viņas arī bija interesantas un daudzas arī smieklīgas. Tāpat Karenai prasīju, kā nolemj, kurš kanāls iegūst tiesības pārraidīt finālu un man pastāstīja, ka tas ir tāds pats princips, kā ar reklāmām, kurš vairāk samaksās NFL, tas iegūst tiesības. Neviens konkrēti jau nezin, bet šīs tiesības apmēram varētu maksāt ap 40 miljoniem uzvarētājam. Ņemot vērā milzīgo auditoriju, nezinu, kā jutās Agilera nolažojot himnu. Visu nedēļu par to runāja visi un visur. Es gan teiktu, ka viņa briesmīgā ķērkšana jau vien bija viena liela laža. Es saprotu, ka viņa visai pasaulei jau kuro gadu desmitu vēlas parādīt, ka viņai ir vokāli stipra balss, bet ņemot vērā ka nav nevienas dziesmas, kuru viņa izpildītu un kurā nebūtu tās ļoti lielās kliegšanas augstās tonalitātēs, viņa varēja mazliet rimties valsts himnā. Bet nē. Teds teica, ka šitai himnas sajaukšanai superkausa izcīņā arī ir ļoti ilga vēsture, jo ASV himna esot tiešām grūta. Nu nez, līdz šim visur, kur es biju dzirdējusi - hokeja, basketbola spēlēs, maratona distanci kad skrējām, neviens nekad nebija sajaucis un visos šajos nosauktajos dziedāja viena persona nez pavadījuma.
Bet atgriežoties pie futbola - visi kā viens mūsu viesistabā bija par Green Bay Packers, pirms spēles Teds viņiem izdalīja lapas, kurās bija daudz viņa izdomātu jautājumu ar prognožu izteikšanu, pēc spēles tad viņi sarēķināja, kurš uzvarēja un bija tuvāk īstajam rezultātam. Visi devās prom ap 12 naktī, bet mēs pēc tam trijatā likvidējot pēdējās alus pudeles nosēdējām līdz 2 naktī, jo viņi izteica savu viedokli, ar kuru no šajā vakarā bijušajiem cilvēkiem Tedam vajadzētu mani savest kopā. Viņi aizvien dikti tic, ka es šeit apprecēšos un palikšu dzīvot. Nu tā, es tik sēdēju un smējos.
Otrs rīts bija smags man liekas visai Amerikai. Es aizvedu Klaudiju uz dārziņu un ātri biju atpakaļ gulēt. Karena no rīta rī uz darbu neaibzrauca, tikai ap pusdienām. Teds vienīgais varonīgi izbrauca uz darbu agri no rīta. Un es kad beidzot izgulējos, tad Superbowl izcīņu šobrīd ierindoju pirmajā vietā pasākumu kalendārā.
Vēl pagājušo piektdienu mēs ar austrieti Terezu runājām, ka mums bija tematiskā 5diena un 6diena, jo 5dien noskatījāmies jauno Džeimsa Kamerona filmu "Sanctum", kas bija par okeānu un tā dziļumā esošajām alām, bet sestdien bija aizbraukušas uz pilsētu Baltimore un tur esošo nacionālo akvāriju. Lielās stikla cisternās tur bija īstas haizivis un delfīni un vēl miljons citu jūras dzīvnieku un man atkal sākās tā pati dzirkstele, kas vasarā pēc Ziemeļkarolīnas un dzīvošanas nedēļu pie okeāna, gribas nirt, peldēt, snorkelēt. Tikai šoreiz viss ir sākts ņemt nopietni un abas ar Terezu jau esam izveidojušas daudz un dažādus maršutus un aprēķinājām izmaksas un paturējām tos variantus, kuri mums ir pa kabatai. Un tāpēc ceru, ka sanāks šo brīnumu pamēģināt - nolaisties okeāna dziļumā un pabaudīt turienes skaistumu.
Vēl viena lieta, kuru uzzinot es lēkāju pa māju ir tā, ka 13. martā uz Vašingtonu atbrauc "Kamēr" koris.ar manu Laumu tajā skaitā. No sākuma viņi dodas uz Čikāgu, tad Vašingtonu un tad uz Ņujorku. Vašingtonas latvieši arī saņēmu e-pastu, ka būtu labi, ja šejienieši varētu viņus paņemt pie sevis, tad nu es uzreiz ziņoju, ka Laumai noteikti jādzīvo pie manis. Man tik ļoti ļoti gribējās šeit kādu no savējiem, ka tas prieks bija neizmērojams.
Nākamnedēļ beidzot braucu uz Bostonu, gatavosim latviešu ēdienus un noēdīšos rupjmaizi. Es arī Laumai lūdzu, lai viņa atved man rupjmaizi, bet tad mēs konstatējām, ka tā kā sākumā viņi brauc uz Čikāgu, tad tajā brīdī,kad rupjmaize non'āks pie manis tā jau būs pārklājusies ar zilu sūnu kārtiņu.
Atsākās mans otrais franču valodas semestris, kurā esmu sākusi mācīties cītīgāk nekā pirmajā, bet kopumā esmu ļoti slinka.
Arī bērniem viss vēl labi, ar Deniju gan principā paliek smagāk ar mēnešiem, bet tur vairs neko neizdarīt, nav viņš tāds kā visi un arī nebūs. Žēl jau ir, bet a ko, neko neizdarīt vairs. Jā, un es no garlaicības arī pa dienām esmu sākusi cept cepumus, drīz jau pati būšu kā cepums.
Vot šitā te mēs cepām. Tas bija jau valentīndienai, starp citu, kuras sakarā es Karenai un Tedam ierosināju paņemt brīvu vakaru un nosvinēt tikai divatā prom no mājām, es parūpēšos par sīkajiem un tas neskaitīsies maksas pakalpojums. Viņi uz mani skatījās ar tāaadu izbrīnu, ka es domāju, ka varbūt kaut ko nesakarīgu pateicu, bet nē izrādās, nevienai citai auklei nebija nekas tāds iešāvies prātā. Un tas, kāpēc man likās, ka es esmu pateikusi kaut ko nesakarīgu arī ir pamatoti, jo es nezinu, kas ar mani ir noticis, bet mana angļu valoda ir kaut kur devusies prom bez manis, jo man sagādā problēmas izveidot elementāru teikumu. Es nezinu, ko tas nozīmē un kāpēc tā pēkšņi notika, ja kādam ir versijas, es dzirdēšu ar lielāko prieku.
Bučas, čau


P.S. tā kā laiks pret mani ir nežēlīgs, tad gribēju jau laicīgi pastāstīt, kāda doma man pazibēja prātā. Ja kādam ļoti ļoti kārojas kaut ko no elektronikas, bet kas loģiski šeit ir daudz reiz lētāks, tad mēs varam kaut ko sagādāt. respektīvi, ar western union pārskaitījumu jūs varat man atgādāt naudu un tad jūsu kāroto lietu (kas nedrīkst būt smaga vai ledusskapja lielumā) es atshippošu sev uz mājām un paņemšu braucot uz LV - ja tas ir telefons, Ipod, Ipad utt. Jo cenu starpība ir neticama. Nu ja gadījumā ir tāda vēlmīte kādam, varbūt varam kaut kā sarunāt.




aizmirsu ielikt linku:
http://www.youtube.com/watch?v=-JFj9BKhnpg
tas vēl no Malibu nometnes.