pirmdiena, 2010. gada 1. novembris

Ķirbji un vampīri

Pēc pagājušā ieraksta pabeigšanas gāju pucēties kaķa tērpam, manuprāt, sanāca baigi forši. Aizbraucu līdz metro, satiku pārējās meitenes un braucām uz M ielu, kurā arī notika visas svinības. Tērpus ģērbām jau uzreiz, jo bijām četras, ja es būtu viena laikam uzreiz nevilktu masku un asti virsū, jo tomēr ziņkārīgo skatienu bija gana daudz pat, ja esam barā. Starp citu, pēc pakistānieša draiskošanās ar spridzekli metro stacijā (skatīt iepriekšējo blogu) tagad katrā metro stacijā pie katras metro līnijas iekāpšanas vietas stāv bruņoti vīri, un nopēta katru aizdomīgo. Nu teikšu, nav patīkama sajūta. Tā sajūta, ka tu zini, ka ne jau bez iemesla un iespējamiem draudiem viņi tur stāv.
Aizbraucām un jau tikai izkāpjot no metro visur bija Helovīnu gars, kad tikām uz ielas un man bija - jaaaaa, beidzot! Pa malām čum un mudžēja kādi tik ne tērpi, cilvēki, gaismiņas un jautrība. Gabaliņš ir jāpaiet līdz tai M ielai un tur nu bija vēl lielāks wow. Cilvēku tik daudz, cik policistu apkārt - tāds haoss, jo visi priecājas, svin, dzied fotografējas viens ar otru. Bija tiešām ļoti forši, ja vien nebūtu bijis tik auksti. Es jau gribēju ģērbt mēteli, bet Karena teica, ka man jācieš aukstums bez mēteļa, jo savādāk nebūs kaķtērpa efekta. Nu nācās vien piekrist. Lai sasildītos ik pa laikam ieskrējām Starbucks pēc kaut kā silta un garšīga un tad turpinājām maršēt un fotografēties ar visvisādiem tērpiem. Bet kopumā visur - tāda oriģinalitāte, nu palūkojoties uz visu, ko redzēju, ir skaidrs, ka Helovīni Amerikā ir vieni no svarīgākajiem svētkiem un tā ir nacionālā vērtība. Nostaigājāmies tur kādas 4 stundas un aizbraucām uz bāru, kur arī bija helovīnballīte, tad nu atkal pūlis trakojošo tēlu - sākot ar Lady Gaga (starp citu būt viņai Helovīnos bija 'ļoti populāri) beidzot ar hotdoga tērpu.Vai haizivs.Vakara beigās mani māca bailes par to, cik daudz spēka man būs skriet 10 km pēc dažām stundām. Aizbraucu uz mājām un cerēju iet gulēt, BET. Vai nu baiso tērpu man bija pa daudz vai pārāk liels satraukums par veicamajiem 10 km, bet acis uz tam 2 atlikušajām stundām arī neaizvērās. Maratons sākās 8 no rīta, 7 izbraucu no mājām, precīzāk Karena mani aizveda uz metro un tur jau bija desmitiem tādu kā es - ar maratona numuriem uz krekliem gatavi skriešanai. Kamēr braucām papļāpāju at blakus sēdošo puisi Braienu, kurš skrēja visu garo 42 km maratonu un tas bija jau 8 viņa dzīvē. Jēziņ, es nezinu, cik gadus man prasīs treneties, lai es varētu noskriet 42 km. Nu enivej, tikko ārā no metro, ātri ātri nolikt somu ar mantām un ātri ātri uz startu. Pats skrējiena princips organizēts līdzīgi kā Nordea Rīgas Maratonā, bet šeit foršāk bija tas, ka visur kā palīgi bija smukie armijnieki :))) Kopumā maratonā piedalījās 30 tūkstoši skrējēju. Iespiedos kaut kur priekšā, tā arī nesagaidīdama pārējās meitenes, jo tā jau arī runājām, ka skrienot jau tāpat nesanāks komunicēt un izbaudīt to visu ir foršāk vienatnē, vismaz man tā liekas. Sākumā Mis Amerika 2010 dziedāja himnu un jā, amerikāņi vienmēr un visur, dzidot himnu, tur roku uz sirds. Pats skrējiens bija kolosāls, dzestrs rīts, mūzika ausīs, visiem labs noskaņojums. Pirmie kilometri bija ļoti easy, neskatoties ka jutos bez-enerģijas būtne vēl pirms starta (negulētā nakts darīja savu), pie Pentagona jau likās ka atstiepšos. Bet tad - nēee, iedarbināju psiholoģisko faktoriņu un aidā, aaaah tu skrien un skaties uz Washington Mall, Pentagon un tas vnk uzdzen šermuļus pār visam ķermenim. Ik pēc jūdzes smukie armijnieki stāvēja izstiepuši rokas ar dzērieniem un tas process bija ļoti neveikls, jo tu skrien, paķer to dzērienu, bet apstāties ta negribas, lai padzertos, bet dzēriens glāzē sarkanais powerade un tad viss notašķies un kad met glāzi nost notašķi vēl smukos armijniekus. Bet nu neko darīt. Bez problēmām finišējot es jutos tiiiik priecīga! 56 min, jeij! Kad skrēju trenējoties nekad nesanāca uz 56 min. Nu jā, pie finiša kā vnm foto :

Un daudz daudz ēdiena pēc finiša. Pirms skrējiena man likās, ka tikko kā tikšu atpakaļ mājās uzreiz likšos gulēt, bet tad pēc visa man bija vairāk enerģijas nekā ja es to būtu nedēļu krājusi. Satiku arī pārējās meitenes, bet uz mājām braukt tāpat katrai uz savu pusi, tikām līdz absolūti pārbaztajam metro (un man atkal bija nelabas domas galvā) un tad jau arī mājās. Visi manējie dikti gatavojās helovīnu vakaram un tas bija tik forši, tik ģimeniski, tik mīļi un es sajutos kā savējā - visi kaut ko ņēmās pa virtuvi, runājāmies, smējāmies, tik pozitīvi tas viss bija. Es saiņoju mazas paciņas ar saldumiem, kuras dot kaimiņu bērniem, kad viņi nāks "Trick&treat", Karena greba ķirbi, Teds taisīja pusdienas un mazie vienkārši maisījās pa kājām - nu viss kā tam jābūt. Kad pabeidzām darbus mājas, mēs divatā ar Karenu aizbraucām uz lielveikalu pēc gardumiem vakara helovīnu ballītei pie kamiņiem, tad to visu mājās pagatavojām un gājām turpat pāri ceļam uz kaimiņu māju, jo viņi organizēja ballīti savā mājā visai neighbourhood un man ļooti patika tā padarīšana - visi sanes savu ēdamo, dzeramo un tāda mājas ballīte, katrs ar kādu pļāpā, tikai šoreiz vēl arī dažiem bija tērpi un tā ļoti jauka atmosfērā aizvadīts vakars. Kad mazliet satumsa mazie gāja saldumu medībās, un uz mūsu māju nāca citi mazie ar kulēm saldumiem. Tā pārsmējos - tādi mazi kunkuļi un tās mirdzošās acteles un atplestās somas saldumiem un tie tērpi :)) forši! Un ap 8 vakarā bija jādodas uz Haunted Forest - biļetes par 30 $ bijām nopirkušas jau iepriekš - šausmu trase mežā. Braucām četratā - es Daša, Magali un vēl viens francūzietis, kurš arī ir au-pair. Nu un it kā jau tu saproti, ka nav jēgas baidīties, jo tevi speciāli te biedēs, uz to jau tu parakstījies! Bet es tiešām biju nobijusies :D Mašīnas tika parkotas pļavā, kur bija arī ugunskurs un daudz izklaižu tam laikam, kad vajadzēja gaidīt savu kārtu. Visiem tika iedotas uzlīmes ar numuriem, kuru vajadzēja sagaidīt un tikai tad laida iekšā mežā (smieklīgi skan) un gaidījām mēs ilgi, jo cilvēku bija nenormāli daudz. Bet atmosfēra tur bija jauka, mūzika, ugunskurs, karstā šokolāde, nevarēja sūdzēties. Un kad sagaidījām savu kārtu man likās man jau drebēs ceļi. Un tad sākās, ielaida mūs vēl ar kādiem 10 cilvēkiem iekšā pa ieeju un jāteic viss turpmākais bija apbrīnas vērts. Tumšs, tikai dažas laternas, koki, monstri, ūdens strūklakas, dūmi un drausmīgas skaņas, vampīri un kapsētu imitācijas, pilnīgi šausmu filmu cienīgas ainas, grūti jau pat izstāstīt - kā tur bija pārģērbti un sataisīti visi - būdiņas, motorzāģi nu viss viss iespējamais. UN nenormāli bail man bija no lellēm :D Jau kopš tiem laikiem, kad es noskatījos savu pirmo šausmu filmu, visbriesmīgākās man likās tās, kur bija lelles un kuras atdzīvojās. Un arī klauni mani vienmēr ir biedējuši. Un jā, visu šito es tur dabūju. nu vārdu sakot, bailes un spiegšanu dabūjām pēc pilnas programmas un tāds jau arī bija mērķis, jo halovīni kā nekā. Ar visu tikšanu prom no turienes (aaa aizmirsu pierakstīt, ka lai tiktu uz un no tā meža, ar visu mašīnu bija jābrauc uz kuģa, kurš veda pāri Potomac River un īstenībā tā kā bija nakts, tas arī bija gana baisi) mājās biju tikai 1 naktī un vēl pēc negulētās iepriekšējās nakts un maratona uuuuuuiiiii nebija forši. Toties gulēju kā nosista. Un tikai šodien beidzot jūtos pie dzīvības, jo pirmdien un otrdien gulēju katru brīvu brīdi :))
Svētdien jāpērk siltais mētelis, salstu nost. Un ļoti gaidu pateicības dienu.




4 komentāri:

  1. helovīni ir viena no tām lietām, ko es arī gribētu piezīvot. nu man būs jāgaida vesels gads.
    es janvārī beidzot braucu - uz Minesotu!!! mana sirds līksmo.

    AtbildētDzēst
  2. Līvaaaa, apsveicu! Minesota mmm būsi īsta rančo meitene :)) Kurā vietā Minesotā ? Nu re - beidzot! Starp citu - IEC ?

    AtbildētDzēst
  3. dzīvošu Plymouth - 17 minūšu braucienā no Mineapolisas.
    es beigās IEC nemaz nepieteicos. biju pieteikusies sidc group un aupair in america. tagad braukšu caur sidc group. visu laiku bija klusums un te pēķšņi piektdien man atraksta un vakar paziņoja, ka izvēlas mani. tagad cītīgi sarunāsimies skype. izlidoju 10.janvārī. tad jau iespējams tiksiems:)

    AtbildētDzēst
  4. Haha, super :) esmu pārliecināta, ka būs skaista daba tur! man prieks, ka beidzot tev viss dabūts!!!!

    AtbildētDzēst