Happy happy day

Esmu pilntiesīgi iesoļojusi trešajā gadu desmitā, vaj man dieniņ :)

Tik tik forša nedēļa bija - gan sākums, gan beigas! Ceturtdien un piektdien atkal biju viena pati un "māte" uz pilnu slodzi, modināju Deniju, sagatavoju brokastis, pusdienas līdzi, abi divi smiedamies mazgājām viņam zobus un māju viņam uz atvadām, kad viņš iekāpa lielajā dzeltenajā autobusā (es visu laiku aizmirstu nofočēt to autobusu). Nu pilnīgi vai jau esmu profesionāle visās šajās lietās :D

Sestdien bijām nopirkušas biļetes uz tv kanāla CWTV modes šovu, kuru organizēja Nigel Bark. Ja esat redzējuši kaut vienu sēriju no "America's next topmodel", tad gan jau vārds pazīstams. Bet pats modes šovs bija diezgan foršs - frizieru šovi (bija ieradies pats Aleksandrs no "Alexandre de Paris"), apģērbu dizaineru modes skates, skaistas modeles un stilīgi puiši, patika.

Svētdien vakarā sanāca beidzot strādāt pirmo haltūrdarbiņu. Tepat 3 mājās tālāk ģimene uzrakstīju man e-pastu, ka varbūt es varētu svētdienas vakarā pieskatīt viņu sīko uz pāris stundām. Manējie Karena un Teds teica, ka bērns esot ļoti labs un uzsvēra, ka viņš esot ļoti gudrs, tā ka lai es droši dodoties. Aizgāju, sapazināmies, mazajam 6 gadi, viņam bija jāēd kāreiz vakariņas, bet vecāki posās jau,lai dotos prom. Nu un sākām mēs ar mazo runāties. Un tad es sapratu, kāpēc jau uzreiz man bija pateikts, ka viņš ir ļoti gudrs. Iet viņš pirmajā klasē, bet jau runā 2 valodās - angļu un spāņu, otro iemācījies līdz pirmajai klasei. Tā nu viņš tur sēdēja kā mazs brits dzerdams tēju un spriedelēdams par to, ka ir kļūdījies, jo es nāku nevis no Vācijas, kā viņš sākumā bija domājis, bet no Latvijas. ( KO ?) Šajā sakarā man viņa tēvs izstāstīja diezgan smieklīgu lietu, proti - pirms manas ierašanās viņi brauca uz mājām no sīkā futbola spēles. Ienākuši mājās, tēvs saka: Rīd, ej dušā, jo tūlīt nāks tava aukle uz šo vakaru, bet tu nelabi od sasvīdis. Un sešgadīgais Rīds esot atbildējis: Bet tēti, Guna taču ir no Vācijas, Vācijā futbols ir ļoti populārs un viņa noteikti tiekas ar daudziem džekiem, tā ka pie šīs smakas viņa noteikti ir pieradusi." Vnk, ej nost, kā es smējos, kad man tas tēvs šito izstāstīja. Štrunts ar to, ka man nav ne jausmas, kāpēc viņi bija izdomājuši,ka esmu no Vācijas, bet kā sešgadīgs bērns var šitādu pateikt ? :D Un milzonīgu laimi man radīja tas, ka šai ģimenei mājās ir divi lieli retrīveri un ļoti ļoti draudzīgi, tāpēc es viņus kārtīgi samīļoju, jo man tik ļoti trūkst suņu. Man šķiet, ka jau esmu minējusi, ka neesmu starā par to mūsu kaķi, kurš REGULĀRI kāpj uz manas gultas un tur guļ. Nu tā nu mēs ar sīko pavadijām 2 h spēlēdami kaut kādu kāršu spēli par Amerikas futbolu, kurā viņš nemitīgi kaut ko rēķināja, es tik smējos - gan par to, ka neko no spēles nejēdzu, gan par to, ka esmu gatava derēt, ka tas bērns būs dižens izgudrotājs nakotnē. Un pati tā visa ģimene, māja un suņi man tik ļoti iepatikās! Kad Rīds aizgāja gulēt man vēl bija jāpasēž pusotru stundu, kamēr vecāki atnāk, sēdēju un lasīju "Lady's Chatterleys lover", tik forša grāmata. Madara, nošpikoju to no tava profila draugiem.lv un nenožēloju :) Un pēcāk mājās aizgāju tiiik pozitīvā garastāvoklī, es ceru, ka varēšu pie viņiem piestrādāt katru svētdienu.

Pirmdienā aizbraucu uz franču valodu,mana krievu draudzene uz savu spāņu valodu vairs nebrauc, jo viņas dzīvē redz esot iestājusies krīze. Vai bija. Ai, nezinu, viņa čīkst visu laiku. Nē, nu gan jau es arī nebūtu pārlaimīga ar tādu meiteni pieskatāmo kā viņai, bet nu no čīkstēšanas taču labāk nepaliek. Un viņa čīkst par visu un man ļoti nepatīk atrasties ar tādiem cilvēkiem kopā, viņa ir viens no tiem, kuri mētājas ar pārsteidzīgiem secinājumiem un ir baigā vējgrābsle, neko neizdara līdz galam, tur viņa man pat piekrita, kad pateicu savas domas par šito.

Bet toties mana franču valoda gan bija jauka, vēl aizvien daudz jāmācās un mēs visu laiku strauji ejam uz priekšu, bet es cenšos, vismaz mēģinu censties.

Nu un jāaaaa, otrdien bija skaistākā dzimšanas diena manā mūžā :) Jau tik daudzas reizes esmu stāstījusi dažiem, kā mani tas viss aizkustināja. Tātad, no rīta mana hostmamma uz viņu ofisa kompja parādīja dāvanu no LV... tas bija video, kura veidošanā piedalījušies pie 100 cilvēkiem un izstaroja vienkārši fenomenālu mīlestību. Māsiņa un Sanča filmēja, draugi un draudzenītes, radi un kursa biedri vēlēja, Edis montēja aaaaah tas bija neaprakstāmi. UN visā procesā vēl tika iesaistīta mana hostmamma, kura pēc draugu lūguma man pirka rozes, jo video pēdējā dziesma ir par rozēm..Video garums ir pie 15 min un dienas laikā es viņu noskatījos 11 reizes :D un visu laiku pinkšķēju. Vēl bija ļoti sirsnīgs video no Laimiņas un daudz apsveikumu no lieliem un maziem (skatīt bloga bildi). Neaprakstāmi sirsnīgi. Un tad arī pienāca vakars un man bija pieteikts posties uz manas ASV ģimenes pārsteigumu. Esot jābūt gatavai 6:30 un jāģerbjot kaut kas sarkans. Nu ok, jei bogu nesapratu, kur viņi grib mani vest.. Un tad atbrauca vecvecāki, jo viņi pieskatīja bērnus un mēs ar Tedu braucām ar metro uz centru, jo Karena vēl bija darbā un mēs viņu satikām centrā. Nu un tad kad jau braucām Teds pateica - nu ko, gatava izkliegt balsi par Capitals ? AAAAAAAAAAAAAAAAA! ES tak tik bieži būšu jūsmojusi par to hokeju, ka viņi uzreiz ir noreāģējuši. NU viņi sen jau zināja, ka hokejs ir mans mīļākais sports, tāpat bieži dzirdēja, kad kliedzu līdzi Dinamo spēlēm,kad skatos un tas, ka NHL jau nu vispār ir - krutāk jau nevar būt, bez tam Vašingtonai vēl kāda komanda - Ovečkins jau izsaka visu. Sagaidam metro, apsēžamies, braucam un pēc dažām minūtēm man viens vīrietis saka - tas maisiņš, kurš jums stāv blakus taču nav jūsu? Es saku nē, (skan balss - nākamā pietura - Pentagons) un viņš saka -" izskatās, ka kāds viņu te ir atstājis, varbūt pārbaudīsim, jo Pentagona šodien kādu nošāva, tad nu tagad jābūt uzmanīgiem" man kā ar elektrību un pāršāva pa ķermeni. Teds jau piecēlās, ver viņi abi ar to vīrieti to maisiņu vaļā, skatās, nē tur tik kaut kādas drēbes. Es pa to laiku biju paspējusi kļūt bāla kā nāve :D Bet nu neko, braucam tālāk. Pēc laiciņa jau satikām Karenu un iesoļojām "Verizon Center". Tikām līdz savai ložai un biju šokā, šeit ložas kā vesels dzīvoklis, salīdzinoši ar Rīgas arēnas ložām nu bija drusciņ iepaidīgāk. Gar sienām stāv populārāko NHL, NBA spēlētāju bildes ar parakstiem, ēdiens,šampanietis un pa ledu Ovečkins ārdās. Man tā bija gandrīz paradīze :D Arēna ne ļoti lielāka kā Rīgas, šitajā ir apmēram 16 tūkstoši vietu, bet visas bija aizņemtas. Un visi saģērbušies sarkani, ja nav īstā fanu krekla, tad jāģērbj vienalga kas, bet sarkans. Ložā bija vēl 2 pāri, bet visiem tur esošajiem, arī mums bija biļetes no "Lexus" koncerna, nu šiki nu. Runājot par to aktivitāti, nu būtu gan viņiem jāpamācās no latviešiem. Pa visu spēli skanēja tikai viens sauklis: Let's go Caps! Un arī ne visu laiku, bet tā periodiski. Capitals zaudēja ar 3:1 un vienīgos un pirmos vārtus iemeta čalis, kam tie bija pirmie vārti viņa NHL karjerā.
nu šausmas, kā viņi mani te izlutinās. Bet nu, protams, ka prieciņš man neizmērojams :)
Šo sestdien tad uzsaukšu ballīti saviem šejienes draugiem - kādi nu man viņi te ir. Grūti jau ir saukt šeit kādu par draugu, ja mājās ir tie īstie un lieliski, bet teikt "svinēšu sestdien svētkus ar paziņām" vispār ir diezgan nožēlojami. Lai vai kā tur būtu, iesim uz karaoke bāru, būs kūka, vīns un karaoke dziedāšana.
Ak jā, esmu sazvanījusi veco latviešu sievieti no vēstniecības un dabūjusi viņas adresi un arī veiksmīgi ievadījusi GPS maršutā, braukšu pie viņas sestdien. Manām emocijām tas būs gana liels pārbraudījums. Un svētdien ir ikmēneša "au-pair" tikšanās.

Atkal gribēju īso ierakstu, nesanāk man tie īsiņie.
Salut!