pirmdiena, 2010. gada 11. oktobris

Keep having fun


[7:49:35 PM] Māārtiņš: ouk
[7:49:54 PM] Māārtiņš: bet nu kmon cik man zināms tad začesti nekad neraud
[7:50:02 PM] Māārtiņš: vienīgais ja acis svīst

Pirms ķeros klāt Filadelfijai, ātri dažos vārdos par nedēļas pērlēm (kam es meloju, es tā "dažos vārdos" nemāku").
Trešdienas rītā kā vienmēr ar smaidu lejā nonesos lejā uz virtuvi, skaļš "Good Morning!!", litrīga kafijas krūze un sāku skatītie "Good Morning, America!" . Un te nu sāk rādīt sižetu par meiteni vārdā Karen Owen, kura mācās Duke University un esot nodarbojusies ar seksu ar gandrīz visiem skolas futbola komandas spēlētājiem. Nu pie 20 skaitā, ja konkrētāk. Un tad esot par to padižojusies. Laikam nav saņēmusi cerēto uzmanību, viņa par visu šo procesu izveidoja Power Point prezentāciju, kurā 41 slaidā iztirzāja katra puišu lepnumus, noteiktu punktu skalā novērtēja katru meistarību sarindojot tos pēc līmeņiem, citam piešķirot pusotru punktu, citam 25 un liekot to pirmajā vietā. Prezentācijā, protams, izmantoja īstos puišu vārdus un uzvārdus un pabeidzot apjomīgo pētījumu izsūtīja savām draudzenēm. Dažu stundu laikā prezentācija bija jau visā Amerikā un mana rīta ziņu raidījumā. Ziņās tika nosaukts viņas īstais vārds un uzvārds, bet noslēpti puišu. UN - savu viņa ir panākusi, Hostmum teica, ka tādejādi jaunieši cer iekļūt kādā realitātes šovā vai kaut kur citur TV, bet enivej, Lūk kā jākļūst slavenam Amerikā! Bet kopumā zemteksts ir tāds - kāpēc man savs lieliskais rīts būtu jāsāk ar kaut kādas palaistuves varoņdarbiem ?
Spēcīgu stresa deva dabūju 5dien. Braucu pa ielu un še tev, redzu, ka policists ar rokas mājienu mani aicina apstāties. Tā kā jau sen bija pastāstīts, ka ASV policija tāpat bez iemesla neaptur, lai vienkārši pārbaudītu dokumentus, tad nu nodomāju skaisti, sods, tikai par ko, nav ne jausmas. Nu iedodu sākumā dokumentus, ar trīcošām rokām iedodu mašīnas reģistrāciju un izrādās ka tieši pēdējais bija mana problēma, jo uz loga man nav kaut kādas uzlīmes un to, ka viņas tur nav, viņš redzēja jau no attāluma un tāpēc tagad viņš man varētu izrakstīt soda kvīti pr 91 $ - tā viņš man stāsta. Nu man tīri vienalga, jo galvenais, ka tā nav mana vaina, es par mašīnas tehniskajām lietām neatbildu. Beet aptuveni 25 gadus vecais policists smaida kā maija saulīte un saka, ka kvīti man nerakstīšot, galvenais, lai es pēc iespējas ātrāk dabūtu to uzlīmi. Jeij :) Mīļš paldies jums Mr. Officer, lai Jums jauka diena!
Tagad pa dienu nolēmām negarlaikoties mājās vai bezjēgā netriekt naudu, bet gan doties uz muzejiem., jo Vašingtonā to ir tiiiiik daudz! Un ar ļoti iespaidīgiem apskates objektiem, jo galvas pilsēta un daudz svarīgāko objektu ir tieši šeit. Pirmā plānā bija Nacionālā Mākslas galerija, kuru apmeklēt sākām pagājušonedēļ, bet pabeidzām šodien. ĀRPRĀTS, milzonīga ēka, es teiktu mūsu arēna, nē precīzāk 2, jo galerija sastāv un austrumu un rietumu ēkas, bet rietumu atkal ir 3 reizes lielāka nekā austrumu. Bet tur pat man - galīgam mākslas nepazinējam bija ko būt sajūsmā! Rietumu ēka man patika daudz labāk, jo tajā sakopoti darbi no 13. - 19. gs. no tik daudziem pasaules diženajiem - Degā, Pikaso, Van Gogs, Rembrandts, Renuārs, van Dyck, nu ļoti ļoti daudz un pārstāvot Spānijas, Francijas, Itālijas, Nīderlandes, britu, amerikāņu un ziemeļeiropas gleznas, nu tik skaisti, katrā telpā pa sargam un pasarg dievs, ja iezvanīsies telefons (kas man, protams, gadījās). Un it viss, kas Vašingtonā sākas ar vārdu "National" ir par velti, tā ka viss šis skaistums vēl par velti. Nu jā, un apjomi galerijai ir tik milzonīgi, ka vajadzēja vairākas dienas turp atgriezties. Šodien nobeidzām ar austrumu ēku, kas mums galīgi nepatika, jo tur ir modernā māksla, kuru es absolūti nesaprotu un nekādu skaistumu tur neredzu. Salīdzinot ar tiem darbiem, kurus redzējām laika posmā no 13. - 19.gs, kur skatoties gleznā rodas uzreiz ilūzija par tā laika dzīvi un vidi ar sievietēm greznās kleitās un visu pārējo viduslaikiem piederošo un gleznu kurā ir pāris traipi krāsu pļekas, nu nezinu. Ja satikšu kādreiz ļoti lielu modernās mākslas mīļotāju es ļoti gribēšu uzklausīt viņa viedokli.
Nu re, es taču teicu, ka īsi un dažos vārdos nesanāks.
Tātad jā, iepatikusies tā ceļošanas lietiņa, sen nebija būts kaut kur ārpus Vašingtonas un izdomājām šoreiz aizbraukt uz Filadelfiju. Ar autobusu turp un atpakaļ 30 $, 3h brauciens uz vienu galu. Norezervēju hoteli, sakravājām mantas un aiziet. Autobuss bija 7:30 no rīta, braucu ar taksi uz autoostu, satiku Dašu. Baigi laimīgās stāvam pie autobusa, spriežam, ka davaj sēdēsim otrajā stāvā priekšā, tur taču būs baigi forši. Jā un tad ieraudzījām cilvēku rindu, liekas, ka pirmie kas stāvēja autoostā vispār ir no 5 rītā. Un protams, ka mēs netikām sēdēt tur kur gribam, vēl vairāk - mums nesanāca sēdēt pat kopā, bet gan vienai aiz otras :D smieklīgi gan bija tā sarunāties, bet nu a ko darīt. Atbraucām uz Filadelfijas staciju un skatamies uz visām pusēm, kaut kur taču jādabū karte, bez tās laikam nekas nesanāks. Vispirms mums bija jātiek līdz hotelim, kurš kā MAN likās, ir 15 gājienā no stacijas. Vismaz tā man kartē izskatījās. Iegājām iekšā stacijā un tur kā jau visās lielās stacijās ir "Travelers Aid" un mums tiek iedotas dažnedažādas kartes ar centru, bet kā izrādās kartē mēs nevaram atrast vietu, kur ir mūsu hotelis. Labi nu izdomājām pirmajai reizei līdz hotelim paņemsim taksi, pārējās gan iesim kājām. Dabūjam taksi, parādu adresi, jauns melnādainais izvelk GPS, ievada adresi, ir YES, braucam. Saka, ka būs kādas 10 min. NU neko, braucam, viņš man prasa, vai es esot no Ņujorkas, es prasu - kas tev liek domāt, ka es esmu no Ņujorkas - viņš saka nu tas, kā tu runā angļu valodā, tā runājot ņujorkieši. Aaah, cik jauki! :D Es dikti par to šaubos, bet nu ok, neiešu jau strīdēties :D Braucam, braucam, un tā kā es tagad GPS sistēmas pazīstu uz visiem 100 %, mani diezgan lielu satraukumu raisīja visu laiku skanošie vārdi "Recalculating" un "after 10 miles turn left" JO 1) viņš visu laiku novirzījās no GPS izveidotā maršruta 2) kad mēs sākām brauk rādīja tikai 8 miles vispār līdz galapunktam, mēs bijām braukuši jau vismaz 5 jūdzes un GPS sieviete iekliedzās - 10 miles turn left. ĀRPŖĀTS, man likās man iestāsies panika, jo viss acīm redzami norādīja uz to, ka viņš nebūt negrib mūs nogādāt hotelī. Un tad es sāku uzdot jautājumus un prasīju, lai viņš man parāda GPS monitoriņu un holā, hotelis uzradās kā Pītera Pena Nekurnekadzeme. Un vēl mācās virsū, ka viņš varot mums naktī izrādīt Filadelfiju. Tūlīt, jā. Ienesos kā trakā hotelī, fjū. Un tad man likās, ka iestāsies vēl viena panika, jo iečekojoties un aprunājoties ar administrācijas sievieti viņa paskaidro, ka ar kājām līdz centram mēs noteikti neaiziesiem, jo tas ir ļoti tālu. AAAA vot tā viņi tajā internetā cilvēkus čakarē rakstot tekstus - tuvu centram un ievērojamākajiem apskates objektiem. Gribējās izsmērēt to karti sejā tam, kurš veidojas interneta reklāmu viesnīcai. Nu bet tad mums tiek arī pastāstīts, ka ir arī autobuss, kurš maksā 2 $ un tas laikam ir daudz labāk, nekā katru reizi trakam taksistam maksāt 15 $. Nolikām mantas numuriņā, kurš arī nebija tas pats skaistākais, kurš redzēts, bet nu tad arī kļuva skaidrs, ka tas laikam ir labākais, ko var gribēt par 100 $ uz nakti. Pēc tams nakts un brokastu laikā arī redzējām pārsvarā tikai jaunus cilvēkus.Bet skats no viesnīcas loga bija tik fenomenāls, ka štrunts par visām salauztajām lampām numuriņā. Un galvenais, ka neskatoties uz non-smoking numuriņu, bija sajūta, ka kāds tur sēdējis un smēķējis vairākas diennaktis pēc kārtas. Nu bet uz visu jau var pievērt acis un doties tūrisma gājienā pa Filadelfiju. Kamēr ar autobusu braucām līdz centram sapratām, ka dzīvojam rajonā, kurš ir noteikti bez baltajiem cilvēkiem, jo tas, ko redzējām bija vieni vienīgi melnādainie. Vāks, varat iedomāties kā uz mums tur skatījās un kā mēs tur starp viņiem izskatījāmies... man vēl apģērbs baltā krāsā.. tas bija šausmīgs brauciens, es vnk sēdēju iekrampējusies Dašai plecā. Beigās, protams, veiksmīgi tikām centrā un nekas mums nenotika. Otrā dienā, kad braucām atkal jau varēja pamanīt kaut kādu sava veida romantiku tur - pa logu skatoties visi tie vienādie kvartāli, mājas, žogi, mazi melnie bērni, kas spēlē basketbolu ar diezgan saplīsušu grozu, jauns melnais puisis, kurš autobusā skaļi klausās Michael Jackson - Black&White, uz ietvēm pie mājām sēž melnādainās tantiņas un tā vien visu nopēta... Nu tiešām bija tāda sajūta kā gangsterfilmās :D Otrajā dienā arī mēs saģērbāmies melnās drēbēs un vismaz drusciņ neizcēlāmies. Kopumā Filadelfija ļoti skaista pilsēta, sākumā biju šokēta, ka man nepatīk utt bet tas viss bija tāpēc, ka tiešām to hoteli bijām atradušas neveiksmīgā vietā. Centrs Filadelfijai ļoti tiešām tā vērts - atbraukt un apskatīt. Debesskrāpji tik daži, bet pietiek, lai rastos tā gigantiskuma sajūta, protams, gan nevar salīdzināt ar Ņujorku. Un arī ļoti viss tāds māksliniecisks, ļoti tīrs arī Filadelfijā. Izstaigājām visu vecpilsētu, tur vairāk tādas vesturiskās vietas kā Libert Bell , kas simbozilē verdzības pārtraukšanu Amerikā, Independence hall - kur tika parakstīta Amerikas neatkarības deklarācija un daudz citu apskates objektu. Starp citu, Filadelfijā tika izgudrota elektrība. Bijām arī cietumā, kur ir sēdējis pats Al Capone. Tur skatījāmies arī ļoti interesantu īsfilmu par cietumiem un ieslodzītajiem vispār un uzzināju, ka piem uz 100 000 iedzīvotājiem procenti cilvēku, kas sēž cietumā visvairāk ir Krievijā, ASV ir otrajā vietā. Vai ka, piemēram, melnādaino cietumos ir sešas reizes vairāk, nekā balto cilvēku. Ļoti patika slavenās Rocky kāpnes - vieta, kur Silvestrs Stallone filmējās filmai Rokijs - vairākām daļām. Nu tāda forša pilsētā, jā. Ir ļoti daudz ko redzēt. Atpakaļceļā braucām ar pašu pēdējo autobusu, ko gan laikam nevajadzēja drīt, jo mājas sanāca būt tikai vienos naktī. Bet man bija baigā laime atbraucot, jo mājās neviena nebija - visi bija Ņujorkā brīvdienās, jo hosttēvs atkal lidoja prom sakarā ar darbu - uz Malaiziju šoreiz. Un tā kā biļete bija ņo Ņujorkas pirmdienā, tad viņi aizbrauca jau sestdien. Un es baudīju paradīzi viena pati! Un tik forši forši bija tas, ka kad pirmdien viņi atbrauca, Karena atveda Magnolia Bakery cupcakes kas ir pats garšīgākais ko es vispār jebkad savā dzīvē esmu ēdusi. Šī maiznīca ir slavena visā pasaulē un ir tikai Ņujorkā un Los Andželosā un tām, kas ir uzmanīgi skatījušās Sex & the City varētu atcerēties, ka tur šīs cupcakes bija Mirandas grēks. Šī raksta bilde - tās ir cupcakes. Un ja nemaldos, arī Kerijas. Un atvedot viņa teica, ka nopirkusi, jo zina, ka man ļoti garšo! Tik tik tik mīļi tas bija!
Pirmdiena bija brīva, kuru aizpildījām trijatā - es Daša un Giljermo (Mariettas puisis, kuram mēs tagad esam vienīgie draugi, jo viņa taču aizbrauca atpakaļ uz Vāciju) - esot tajā pašā Nacionālajā Mākslas galerijā un pēc tam atradām dievīgu itāļu restorānu, kas tagad oficiāli ir mūsu mīļākā ēšanas vieta. Un retā vieta, kur uz pusdienām var dabūt spagetti vai pastu, jo tādus ēdienu ēd tikai vakarā, redziet. Ačgārnā loģika, bet tā ir pārsvarā visur.
Laiks dikti dīvains, vakar bija +25, šodien gāž un ir +14. Bet gaidu rudeni, īstu - ar vēsu laiku un ar lielām, krāsainām lapām, kas lēnām kritīs uz ietves.
Tā nu es te dzīvoju.

6 komentāri:

  1. aww, super.! filadelfija izklausās patiešām pēc tādas gangsterfilmas mazliet, bet nu arī tādus piedzīvojumiņus vajag, jo jāizbauda taču pilnībā viss. :D mums te šovakar orkāns plosās tā ka labprāt iemainītu pret taviem grādiem plusā.
    unun es arī gribu tos cupcakes viņi izskatās sooooo garšīgi.! :)

    AtbildētDzēst
  2. Vai ne :) ja piepildīsiet savus solījumus un atbrauksiet, tad noēdīsimies līdz pilnai guzai (sun)

    AtbildētDzēst
  3. filadelfija ir viena no vietām, kur es savā dzīvē gribētu pabūt - vienīgā vieta ASV, kurā jūtama izteikta vēstures garša. pagaidām esmu pildījis visus solījumus - vakar izdarīju last thing. tagad tikai vēl jāpagaida :)

    AtbildētDzēst
  4. es vienmēr esmu gribējusi pati iemācīties uzcept garšīgās cupcakes.
    par moderno mākslu mēs varētu parunāt...man ļoti patīk. kad būšu amerikā, varētu satikties:)

    AtbildētDzēst
  5. Līva, man šķiet, kad tu atbrauksi, es jau sen būšu mājās :)

    AtbildētDzēst
  6. nu jau man ar tā sāk škist...bet cerību nepametu.

    AtbildētDzēst