otrdiena, 2010. gada 30. novembris

Pateicības Diena

Cik zinu, Jums tur baigais sniedziņš. Es vnk nevaru sagaidīt, kad te būs sniegs, lai gan pavēss bet vēl aizvien ir rudens.
Man ļoti ļoti patika Pateicības Diena. Mums mājās bija tāada rosība, pie mums atbrauca 14 (!!!!!!) radinieki un visi no Teda puses. Viņa tēvs ar girlfriend, viņa tantes, tanšu dēli un viņu draudzenes utt. Kompānija bija gana interesanta, iekļāva gan lesbiešu pāri, gan geju, beeet viņi visi bija ļoti suuuper jauki cilvēki. Pati neticu tam, ko rakstu, beidzot mana aizspriedumainā un kategoriskā domāšana ir mainījusies. Pašā Pateicības Dienā no sākuma visi 14 cilvēki bija mūsu virtuvē, kas bija tipiskais amerikāņu ballītes paraugs. Vīns, uzkodas un sarunas. Un tas viss bija 12 dienā. Pēc tam mēs devāmies uz to Army Country Club, esmu par viņu jau rakstījusi, turpat kur mēs braucām ar Klaudiju vasarā peldēties, jo mēs ar Karenu nespētu sagatavot 20 cilvēkiem svinīgas vakariņas, mums nav pat tāda galda mājās. Tā nu visi dikti sapucējušies braucām uz to armijvietu, tur bija daudz citu militāro ģimeņu un sistēma bija tāda, ka vienā zālē viss bija ar pavāriem un oficiantiem un ēdieniem (pilnīgi visu, ko prāts vispār spēj iedomāties) un otrā zālē galdi viesiem. Tad nu mūsu "ģimene" ieņēma vislielākā galda sēdvietas un kad sākumā pasūtījām vīnu, par brīnumu oficiants man palūdza uzrādīt ID, ka man ir 21. Es viņam laipni paskaidroju, ka gadi atļauj vīnu, bet ID diemžēl nav. Visi piekrītoši māja ar galvu un viņš padevās un ielēja vien man vīnu. Pārēšanās bija kā Latvijā mājās svētku dienās. Pēc pusdienām bija nekā nedarīšana un futbola skatīšanās, jo Amerikā Pateicības Diena noteikti ir vai nu ar futbola spēlēšanu vai skatīšanos. Otrā dienā pusdienas visiem gatavojām mēs ar Karenu un es cepu savu pirmo īsto american apple pie, augšā bildē. Izdevās it kā ļoti labs. Pašai garšoja un citiem arī. Starp citu, Pateicības Diena ir kolosāli svētki. Ja es dzīvotu te, man tie būtu otrie mīļākie svētki aiz ziemassvētkiem.
Nekādi dižīe notikumi ti kā nenotiek. Šodien ir pēdējā franču valoda pirms otrā semestra. Filmdirecting studijas beigsies tikai pirms pašiem ziemassvētkiem. Tur aizvien turpinam studēt scenāriju mūsu pašbrūvētajai filmai, izrādās es būšu viena no aktrisēm. Tam tā nevajadzēja būt, bet tur ar aktieru dabūšanu kaut kas nogāja greizi un tāpēc mēs ar polieti Mihalinu darbosimies gan aiz kameras, gan tās priekšā. Kad pabeigsim savu meistardarbu noteikti atrādīšu Jums.
Pagājušo nedēļ 4 no rīta visa mūsu iela esot bijusi policijas mašīnu pārpildīta, jo šeit esot bijis vīrieties, kurš es tā i nesapratu, vai gribēja nozagt mašīnu vai ielauzties mājā. Noķēra viņu tieši pretim mūsu mājai. Es visu jautrību miega dēļ palaidu garām.
Svētdien ar latvieti Guntu aizbraucām atkal uz latviešu biedrības namu, jo tur bija ziemassvētku tirdziņš un dabūju īstu latviešu ēdienu - štovētus kāpostus, wooooow, cik mēs bijām priecīgas. Turpat arī nopirku lielu kukuli īstās latviešu rudzu maizes (visi šiet labumi arī bija vesti no LV) gan pašas prieka, gan savējiem te mājās nogaršot. Noēdām visu gardu muti, man jau likās manējiem nepatiks, bet izrādās garšoja gan.
Un šeit ir iestājies pilnīgs Ziemassvētku gars - tas ir vnk amazing kā naktī izskatās pilsēta, nevar vārdiem aprakstīt. Ikviens koks un krūms ir izpušķots, mazliet varbūt pa ārišķīgu priekš manis, bet skaisti jau kopumā ir. Un visu laiku jau notiek visādas ziemassvētku ballītes, šo sestdien mums bija ballīte pie mūsu koordinatores ar dāvanām, karsto šokolādi un foršiem cilvēkiem, ļoti patika, jo ziemassvētki viennozīmīgi ir mani mīļākie svētki no visiem. Laikam tāpēc arī brīžiem ir pavisam skumji, ilgojos pēc mājām un saviem mīļajiem, pirmo reizi mūžā es pavadīšu ziemassvētkus prom no viņiem un tas nepriecē.
Piektdien vakarā ar Giljermo bijām viņa universitātes ballītē. Viņš mācās Džordža Meisona Universitātē un biju diezgan šokēta, viņiem campusā ir pat kinoteātris (!!!!!!!). Ļoti ļoti skaista, dārga un ekskluzīva universitāte. Bet drīz vien mums tur apnika un aizbraucām uz centru, kas gan bija šausmīgi ilgs brauciens, jo universitāte atrodas tālu tālu no DC. Ar metro mums tās bija kaut kādas 40 min, briesmas. Bet bija vērts braukts, jo beidzot es pabiju normālā bārā, kurš gan bija no 21 bet kaut kādā mistiskā veidā kolīdz mēs bijām, ārā izgāja Gī draugi (kuriem arī nav 21) un mūs uzreiz ielaida iekšā. No sākuma ar jautājumiem neuzbāzos, bet pēc tam dzirdēju, ka viņi esot tam apsargam kaut kad iepriekš vnk samaksājuši. Tie puiši ir tie paši Angolas kaut kādu ministru dēli, par kuriem jau biju rakstījusi. Un samaksājuši ļoti daudz. Nuu man jau vienalga.
Nu un jā, mums jau te prasās siltas drēbes, cimdus un cepures tā pavisam, naktīs jau ir mīnusos, bet no sniega ne miņas. Turpinu izmisīgi meklēt biļetes no Vašingtonas uz Los Andželosu 26.decembrī, meklēju labākos variantus.
ā starp citu, tajā piektdienā, kas bija pēc Pateicības Dienas bija "Black Friday" kad it kā ir gada lielākās izpārdošanas. Mēs ar Guntu arī bijām aizbraukušas, bet tie veikali, kuri interesēja mani, piem. Victoria's Secret, piedāvāja tās pašas akcijas, kas viņiem ir katru dienu. Beeet pēc tam pa TV es dzirdēju ka visā USA tika iegūti 10.69 biljoni (kas mums ir miljardi) dolāru izpārdošanu rezultātā. Vot tā iepērkas Amerikā!

Skumstu, čau!

1 komentārs:

  1. Pīrāgs izskatās vienkārši super garšīgs. :))

    Gaidu nākamo ierakstu. :)

    AtbildētDzēst