otrdiena, 2011. gada 18. janvāris

Mājas ir, nav latviešu.

Kad ieklumburēju mājās un apsēdāmies parunāties ar Karenu un Tedu, Karena teica, ka, kamēr manis nav mājās, tikmēr te kārtības neesot :D Tā tad nu gan. Un tad Karena saka, ka tajā pat dienā sīkā diendusas laikā esot izkritusi no savas gultiņas. Viņa esot sniegusies pēc sava zaķīša, kurš bija uz grīdas un nonākusi pati blakus zaķītim. Es skatos uz Klaudiju, nekā nav, nu puns pierē ok. Protams, pie šīs situācijas nevienu nevar vainot, neviens taču nestāv klāt savam mazulim, kad tas guļ diendusu. Kad es atbraucu mājās, mazie jau bija izvannoti un es tik mazliet pirms gulētiešanas viņu redzēju, bet reāli nekā izņemot mazu punu nebija. Tālāk sekojošās bildes cilvēkiem ar vājiem nerviem lūdzu neskatīties. Sekos bilžu kolāža pirms, pēc un vēlāk.
Pēc
Vēlāk
Biju bez valodas. Kad no rīta viņa pamodās tāda, kāda ir vidējā bilde, viņa tika aizvesta uz slimnīcu. Pēdēja bilde ir jau nedēļa pēc, kad pampums nogāja un seja sāka rotāties visās varavīksnes krāsās. īstenībā bija daudz briesmīgāk nekā otrajā bildē, jo lai redzētu to,kā tā seja bija sapampusi to vajadzēja redzēt no sāna. Nu briesmas nu. Es pateicu, ka uz skolu viņu tādu nevedīšu, citi tak bīsies. Es pati pa mājām nosēdēju ar viņu un man tiešām bija nepatīkami skatīties, viņa izskatījās kā mazs dēmons. Bet tā kā dzija ļoooti lēni tad nu nācās man vien vest viņu uz skolu, jo ārā pārāk auksti lai ietu, bet sēdēt visu laiku istabā arī nepatīk. Nu aizvedu uz skolu, un labāk nemaz nebūtu vedusi. Katrs nāca klāt, visi prasa, uzbāžas, skatās ar tādu nosodījumu it kā es pati viņai to galvu pret sienu būtu triekusi. Atšuvu visus un ignorēju arī turpmāko nedēļu. Tagad jau ir ok.
Denijs turpina dzert zāles un skolā vairs nav problēmu. Ik pa laikam gadās, kad viņš iekrauj skolotājai, bet tas nekas liels, saprotiet. Zāles viņš droši vien dzers vēl pāris gadus, kādus 4 vai 5.
Visu pagajušo nedēļu bija dikti auksts, kas liek sēdēt istabā, jo nevienam aukstums nepatīk. 2dien no savas mīļās ģimenes LV saņēmu milzīgu kasti ar 3 kg Laimas končām, nu i man prieks bija, izņēmu no pasta un turpat mašīnā plēsu vaļā ar zobiem un nagiem. Protams, ka dalījos ar visiem un arī Karenai ar Tedu saldumi ļoti garšo, tā ka kaste beidzās nepilnas nedēļas laikā, bet man tāds prieks, ka viņiem garšoja. Kur nu man pašai - tāda laime!
5dien atkal biju uz hokeju un viņi atkal zaudēja. Bet man vismaz tagad ir pašai savs oriģinālais Washington Capitals hokeja krekls, pie tam ar manu uzvārdu aizmugurē, viena no dāvanām, kuras saņēmu uz Ziemassvētkiem. Starp citu, man daudzi prasīja, lai es pierakstu, kā tieši mēs svinējām ziemassvētkus, jo es neko nepastāstīju. Nu nekā diža jau nebija, taisījām daudz dažādus ēdienus un pārsvarā visu laiku bijām pie Karenas vecākiem, trakās omes un armijas ģenerāļa :D Uz baznīcu neaizgāju, jo man tas būtu pārāk skumji, jo neviens cits no manējiem negāja, Karenai ir cita konfesija, Teds vispār neiet.
Sestdien agri no rīta visi braucām uz Ņujorku. Palikām viņu iegādātajos apartamentos, man bija pašai savs studio tipa dzīvoklis prom no viņiem citā stāvā. Sestdien pat neko lāgā nedarīju veselības problēmu dēļ un pavazājāmies apkārt pa Centrālparka rajonu (dzīvoklis atrodas Upper West Side, blakus Čaka Basa Empire Hotel :D hahaha - par čaku basu joks, empire hotel gan tur blakus ir) un es atnācu atpakaļ un skatījos pa TV Sex&the City, dzēru šampanieti (Karena teica, ka man paliks labāk) un ēdu zemenes. Tikai nākamajā dienā es biju darba kārtībā. Aizstaigāju līdz Metropolitan art museum, kurš man patika pat daudz labāk kā Vašingtonas National gallery of Art, izstaigāju visu to, kas kopumā ma prasīja 4 h, aizstaigāju līdz Time Square un nogāju kādus 30 blokus pa 5-to avēniju. Laikam ietu arī kādus 130, skatoties uz tiem veikaliem pleci nolaižas un dūša sašļūk :D Bet nu nav tik traki, vienkārši bija skaista diena. Un tur vienmēr ir skaisti - dienā/vasarā/ziemā/vasarā. Pēc tam man vajadzēja pieskatīt sīkos uz pāris stundām un šajā pasākumā man piepalīdzēja Karlīna, esmu jau par viņu rakstījusi, tā pati Karlīna ar kuru satikos, kad pēdējo reiz biju Ņujorkā. Izgājām ar mazajiem ārā, pstaigājāmie pa Centrālparku neskatoties uz to, ka jau bija pilnīgi tumšs un gājām atpakaļ. Karlīna parādīja dikti foršu tējnīcu, kur ir tējas ar sīrupiem nu tāda ņamma. Ar Karenu, protams, nenoturējāmies un atkal izbaudījām Magnolia Bakery cupcakes, nu tā tiešām ir viena no manas dzīves lielākajām baudām :) Pēc tam, kad Karena ar Tedu atnāca atpakaļ, mēs ar Karlīnu arī izdomājām iet ārā, kā mēs sākumā domājām "mazliet paiesimies, tad redzēs". rezultātā mēs nostaigājāmies no 66th līdz 11 ielai un visu ceļu atpakaļ. Man otrā rītā jei bogu sāpēja mugura no iešanas, bet bija forši, pārsmējāmies un pat nepamanīju, pa kuru laiku mēs paspējām noiet tik briesmīgus gabalus kājām. Mājš braucām tikai pirmdien, jo pirmdiena bija oficiālā brīvdiena par godu Martin Luther King Day.
Dzīve kopumā vēl aizvien iet uz augšu. Man nākamnedēļ apaļa jubileja - 6 mēneši te. Šodien kaut kāda dabas brīnuma dēļ, kas saucas freezing rain, viss ir kā slidotava. Skolas aizslēdza, darbi arī sākās dažas stundas vēlāk, tā ka šodien man abi mājās, paradoksāli, ka tieši šodien tad es saņēmos un visu uzrakstīju, savādāk, kā izrādās daži lasītāji ir pat apvainojušies, ka es tā slinkoju :D 1. februārī man sākas atkal franču valoda, negribu vairs, es neko tur nejēdzu. 18. februārī braukšu pie Ieviņas uz Bostonu un no visas sirds ceru, ka arī Kristīne un Lienīte atbrauks. Vēl jau arī prieks par to, ka 4. aprīlī izlidojam uz Floridu, Disneyworld, bet tas jau vēl tālu.
Un vēl tāds maziņš jaunums, ka Karena un Teds man piedāvā studēt šeit bakalauru, lai es palieku vēl uz 4 gadiem. Un tagad man ir tāda putra galvā, kā vēl nekad.
Nu tagad laikam viss, wooooooow, 2 blogi vienā dienā, rekords man. Paldies, ka gaidat un lasāt!
Čau!


2 komentāri:

  1. Auččč, tās bildes izskatās soo sāpīgi :S

    Bet pārējais, kā vienmēr Tev - skaisti un dzīve uz visiem 100! :)

    AtbildētDzēst
  2. Mazā šķiet riktīgi kritusi..
    Bet par visu pārējo - man kā īstai latvietei skauž. :D

    Man prieks par tevi!
    Un - tavā vietā es pieņemto to piedāvājumu par bakalauru.! :)
    Uh!
    Veiksmi tev arī turpmāk.! (hug)

    AtbildētDzēst