I'm not myself today. Maybe I am you.

Pēdējā laikā sanāk būt kopā ar meitenēm, kuras drīz jau dosies prom, jo viņām jau programmas beigas un palīdzot viņām izvēlēties dāvanas mājiniekiem sāk likties, ka pati dodos mājās. Pateicu šito atklāsmi māsai, viņa teica - jā, noteikti, tik "maz" palika.

Nevienas brīvdienas nav tā pilnīgi pavadītas mājās, bet kopš Ziemeļkarolīnas nav arī nekur ļoti tālu būts, esmu noligojusies pēc brīvdienām svešā pilsētā. Tagad sākām domāt, ka varētu aizbraukt uz Filadelfiju, būtu apmēram 3 h brauciens. Savācot pilnu mašīnu arī lēti sanāktu - mašīnai pilna bāka ar benzīnu ir 40$, nu paradīze, nu. Sāku meklēt biļetes lai brauktu uz Buffalo, Niagāras ūdenskritumu, tas gan tā patālu, tur būs jālido, vot plāni un plāni, top katru sekundi.

Superpresto, kā saka Denijs, notikums ir iegādātas biļetes uz Lady Gaga koncertu. Koncerts gan tikai februārī, bet biļetes kā uz Dinamo play-off spēlēm - uz izķeršanu. Nebūt jau neesmu dikti kaislīga fane, bet runājot ar tiem, kas bija uz viņas koncertu 7.septembrī teica, ka šovs esot neatkārtojams. Biļetes padārgas - viena ar nodokļiem 115$, bet cik noprotu būs tā vērts. Un jā, vietas ir diezgan sūdīgas augstu arēnas tribīnēs, bet nu vairāk gan es par šo radījumsievieti negribēju maksāt.

Klaudija pagājušajā nedēļā sāka iet ebreju bērnudārzā, ebreji gan mana ģimene nav, bet dārziņš šitas bija vistuvāk mājām un tāds tīri jauks un pārējie jau bija pārpildīti. Un tagad es savā "darba laikā" vispār garlaikojos, jo no 9 līdz 1 dienā viņa ir tur, tad es viņu izņemu un lieku gulēt un līdz pus 5 viņa guļ. Tā i visu laiku mēģinu ar kaut ko nodarboties, sporta zāle sanāk pat dažreiz 2 reizes dienā :D Nu viena no tām reizēm ir tās foršās grupu nodarbības. Ir nodarbība, kas saucas "Zumba" apskatieties youtube.com nu tik jautra un super smieklīga! Bet par bērnudārzu - bišiņ smieklīgi jau ir, jo tur daudzi uzraksti un alfabēts klasītē un paziņojumi ir ebreju valodā, tad nu es jokojot Klaudiju ik pa laikam nosaucu par mazo jewish girl, tagad jau arī vecāki viņu tā sauc.

Ak, jā, man liekas, ka vēl nekomentēju naktskluba apmeklējumu. Nu beidzot tiku uz tādu cik sapratu pašu "krutāko" Vašingtonā, jāteic man liekas, kaut kas līdzīgs Essential. Kaut gan varu arī samelot, jo es neesmu bijusi Essential, bet spriežu pēc nostāstiem. Protams, salīdzinājumā ar Latviju, šeit mākslīgo meiteņu vietā ar izlīdušām kapsulām un no mākslīgajiem nagiem ataugušām panadzēm bija resnītes, kas sevi iestūķējušas kleitā,kas tikai mazliet nosedz krūtis un dibenu. Bet atkal nu ja, liekā āda un tauki jau noslēpj visas erotiskās zonas, tā ka viss čiki piki. Jokus pie malas - man likās, ka man paliks slikti. Paskatoties uz dejojošajiem pārīšiem likās, ka šeit meitenēm ir pilnīgi vienalga, kāds puisis ar tevi dejo, ka tik vispār dejo, nē briesmīgi tomēr, jutos kā pensionāre, jo skatījos apkārt un šausminājos. Bet parējie teica, tas tāpēc, ka skaidrā tur tiešām ir garlaicīgi. Bet runājot vēl par meitenēm te, man ir radusies diezgan klaja nepatika pret konkrētām sievietēm. Dievs mans liecinieks, es neesmu rasiste un uzskatu, ka ir pilnīgi debīli un aprobežoti spriest par cilvēku pēc ādas krāsas, BET. Melnādainās sievietes. Ja es šitā gada laikā ne ar vienu te tādu nesakaušos, tas būs pārsteidzoši (atkal sev meloju, pirmkārt, es nekad neesmu ne ar vienu kāvusies un nezinu kā tas jādara, otrkārt tās dāmas ar savām miesām mani vienkārši izsmērētu), bet tomēr "vārdu pārmija" gan varētu būt. Lieta sekojoša - protams, ir jauki, ka cilvēks sevi mīl tādu, kādu viņš ir un ir lepns par sevi, bet tas ko var redzēt šeit līdzināms kaut kādai anomālijai - šeit sievietes var svērt ap 300 lbs un viņa burtiski ies tikai ar izstieptu kaklu, ka iedomība pa taukaino dupsi tā skrien ārā. Lieta sekojoša - klubā uz mani un manu draudzeni (jāatzīst, ka tik blondas tur bijām laikam vienīgās) bija vērsti tāāādi skatieni tieši no tumšādainajām sievietēm, ka man likās viņām galvā ir morālais terorakts. Un tas atkal ir tāpēc, ka melnajiem vīriešiem patīk gaišās sievietes, savukārt melnās sievietes par to gaišās ienīst. JO - kārtīgu un izglītotu melno vīrieti esot grūti atrast, pārsvarā visi noziegumi un laupīšanas ir tieši viņu paveikti un tad nu tiek uzskatīts, ka gaišās savāc vēl tos retos labos melnos :D ĀRPRĀC es ceru ka neviens melnādainais nekad šito neizlasīs :D Bet ne jau es to izdomāju, to man stāstīja šeit pat dzīvojošie, jo es nevarēju saprast, kāpēc pat uz ielas es saņemu tik nicinošus skatienus, nu vot i man paskaidroja, kas ir mana problēma :D Protams, ka ne vienmēr un visur, bet šitādi gadījumi ir, it sevišķi nakts pasākumos. Kā tu pret mani - tā es pret tevi :> Mans dzīves moto, kopš iemācījos domāt.
Un vai katru dienu nākas kādam izstāstīt, kur atrodas Latvija, vēljoprojām. Madara twitter retweetījo teicienu, ka pēc tevis spriež par tavu nāciju. Nu tad vismaz pagaidām esmu visur bijusi laipna, jauka un izpalīdzīga :D Un forši ir dzirdēt vārdus: "You are the first latvian I have ever met!"
Sadraudzējos ar ļoti foršu vācu meiteni, bet neraža viņa arī brauc prom, bet šo 5dien uzaicināja ar saviem draugiem atkal uz klubu, uz kuru arī aizgājām. Tiku iepazīstināta ar kaut kādiem valsts Angolas ministru dēliem (man tas izklausījās tikpat dīvaini, bet tā tiešām bija), jo vienīgie. kam tajā briesmīgi nabadzīgajā valstī ir nauda, ir politiķi, kas, protams, savus bērnus izglīto ASV, tad nu es tagad tādus 2 pazīstu. Un šeit, protams, viņi arī mācās pašās dārgākajās universitātēs, dzīvo luksus dzīvokļos un braukā ar luksus mašīnām. Bet jāteic, vakars bija super foršs, atkal pārkāpjot likumu, vienkārši mūs neviens nepamana, ka mēs tos likumus pārkāpjam :D
Ašā Daša kaut kur internetā uzķēra akciju, kur uz Madam Tussauds muzeju varēja aiziet pa 9 $, ko tad arī, protams, izdarījām, bet biju mazliet vīlusies. Īstā biļete maksā 30 $ un ja es samaksātu tik par to muzeju, tad čista būtu čābīgi,jo likās, ka to figūru tur būs daudz vairāk. Bet vienalga bija ļooooti jautri, man patika :)
Tā kā pa šo laiku katru dienu apbraukājam vairākus rotaļu laukumus ar sīkajiem un mana Āfrikas "kolēģe" Herieta ar saviem mazajiem, tad aizdomājos, cik ļoti Amerikā rūpējas par bērniem. Tik forši, tie paši rotaļu laukumi, ik pēc katras ielas un piemēroti bērnu vecumiem, turpat slīdkalniņi, rotaļlietas smilšu kastē, kuras neviens nenozog, nesalauž, nesabojā. Rotaļu laukumi segumi ir tādi, lai bērns nejauši krītot sev minimāli nodarītu pāri. Njā. Tas tik tā, ne salīdzinot mūsu valsts ekonomisko, politisko vai vēsturisko aspektu ar ASV.
Un augšā virtuļi bildē, jo man viņi tā patīk, gandrīz katru dienu aizbraucam iegādāties kādu :D Tā ka ja tiešām līdz Latvijai beidzot nonāks Starbucks, tad es ceru, ka ļoti drīz arī Dunkin`&Donats :D
See ya !