svētdiena, 2010. gada 1. augusts

So little time, so much to do!

5dien tātad abas ar Darju devāmies ar vilcienu no Ņujorkas līdz Vašingtonai, kur mūs abas sagaidīja hostģimenes. Kā jau ar mani viss neiet gludi, līdz vilcienam gan tikām, viss jauki, sākam braukt. Izpakoju hostmammas atsūtītos saldumus un datoru, lai skatītos filmu,ik pa laikam papļāpājot ar Darju. Un te nu pienāk biļešu konduktors, Darja iedod savu biļeti un es sāku domāt, diez kur ir mana. Izrakņāju rokas somu, tad datorsomu, tad jau metos pie kofera, lenām sākā iestāties panika, jo biļetes cena bija 130$ un ja mani izsēdinātu vienu pašu tagad ārā reāli man pat nebija variantu, ko diez es varētu darīt, jo man nav nedz telefona, nedz uz vilciena sliedēm būtu kāda dzīva dvēsele. KOnduktors jau bija devies prom, piebilstot, ka viņš pienāks vēlāk, noskatoties uz mani kā uz internacionālu zaglēnu ar domu pa velti aizšļūkt līdz Vašingtonai. Bet tad Darja pēkšņi iebļāvās - Našla! Biļete bija iesprūdusi starp krēsla pamatni uz kuras jāsēž un krēsla atzveltni. Kurš vainīgs - protams, ka es ! Nu labi, ka tā. 3 h pagāja ļoti ātri, abas sākām aizvien vairāk uztraukties, nu kā tad būs. Man jau tika teikts, ka mani sagaidīs tikai hosttēvs, jo mātei bija jāstrādā. Tā nu izkāpām mēs no vilciena, ilgs gājiens pa staciju, iekšā tajā un kaut kur, kur pārējā plūsma dodas. Un savu hosttēvu ieraudzīju uzreiz, tikpat nopietns, cik bildēs :) Satikāmies, ierastais - hey nice to meet you, nice to meet you too un dodamies uz mašīnu - tumšu, mirdzošu bembja kabrioletu, žēl, ka netiks ar tādu brīnumu pabraukt :D Izbraucam no stacijas - aaaaaaaaaaa Vašingtonaa :) pirmais iespaids daudz daudz labāks par Ņujorku. TĀĀĀDA arhitektūra, tāds ielu "interjers" ! UN mana hostģimene piekrita, ka tīri kultūras ziņā Vašingtna ir daudz skaistāka, jo te viss ir pa nopietno - bizness un politika. Ņujorka ir fun fun fun. Nu jā, līdz mājām braucām kādas 20 min, jo bija nenormālākie sastrēgumi nu un jo braucām laikā, kad visi brauc mājās no darba. Lielais Highway aaa un kādas mašīnas, to gan jau Ņujorkā pamanīju - Maybach, Bentley, Chevrolet, Chrysler, Lincoln un daudz daudz citas, kuras nemaz neatceros! UN nevienas netīras, visas spīd un laistās :D Pa ceļam, protams, ļoti dīvaina sajūta, nezini īsti ko runāt, bet kaut ko jau pļāpājām. Viņš arī pastāstīja, ka man tiks iegādāta jauna mašīna, jo vecais mustangs vairs īsti labi nekalpojot. Ok, neizrādīju jau, ka biju gatava sist skaļi plaukstas :D Vidusmēra latvietim dzirdēt tādas lietas nav diez ko pierasts :D Nobraucot no maģistrāles, iegriežoties tur un vēl tur un līkumojot pa privātmāju rajoniem nonācām pie mūsu mājas. Viss rajons tikai privātmājās, pie katras mājas pa 3 vai 4 mašīnām. Līdzīgi kā desperate housewives. Manējiem arī katram sava mašīna, tēvam vēl darba un viena man. Māja arī ļoti skaista, nav liela, bet kādas 8 istabas, 3 stāvi, bet apakšējais ir kā pagrabstāvs, tikai tur ir ļoti skaista atpūtas istaba, gan sīkajiem, kur spēlēties ar tik mīkstu paklāju, ka šķiet kājas vienkārši iegrimst. Taču kā nesen uzzināju, viņu plānos ir pirkt jaunu māju, nu bet diez vai tas izdosies pa šo gadu, kamēr vēl būšu te. Un mana mājas puse man tīk vēljovairāk - gulta milzonīga, vēl lielāka nekā manējā lauku mājās (un man šķita, ka tur var sagulēt vesels bars), pašai sava vannasistaba un maza istaba - skapis, vārdu sakot, sociālie apstākļi - izcili!
Kad atbraucām pēc stacijas, atstājām manas mantas mājās un aizbraucām pakaļ puikam uz dienas centru. Puikam ir 5 gadi un uzreiz arī viņš atbildēja uz visiem maniem jautājumiem, lai gan mašīnā tēvs teica, ka puika esot kautrīgs, lai es nepārdzīvojot, ja viņš nebūs īpaši runīgs. Bet bija pilnīgi otrādāk :) par ko milzīgs prieks. Devāmies atpakaļ uz mājām, es jau mēģināju iegaumēt kaut kādā veidā ceļu turp un atpakaļ, bet bez panākumiem. Visas ielas un mājas daudz maz šķiet vienādas un pie visām plīvo ASV karogs, tas skats man tik ļoti patīk aaaa, atkal sajūta piezagās - kā filmās! Saliku mantas skapjos un plauktos un sagaidījām māti ar mazo meitiņu. Atkal sirsnīga apsveicināšanās un ceļojuma pārrunāšana. Mazā vienkārši skraidīja apkārt (viņai ir 2 gadiņi) un kliedza manu vārdu, jo kā izrādās no visām au pair ( un tās ir 3) kas bijušas šajā ģimenē, mans vārds esot visvieglākais. Tā pati situācija, kas bia ar Deniju (puiku), izveidojās ar Klaudiju, viņa uzreiz man lūdzās, lai paņemu rokās viņu un visu laiku ķiķināja. Viņa ir jaukākais 2 gadu bērns, kuru es jebkad esmu redzējusi, jo 2gadnieku izteiktais simptoms "NO! MINE! " viņai piemīt ļoti minimāli. UN viņas smaids, aaaaak, kad jūs ieraudzīsiet, jūs sapratīsiet. Arī vecāki bija pārsteigti, ka bērni vispār nav kautrējušies uzreiz iepazīties, par ko vispār dubultprieks. Un viņiem ir miiiiiiilzīgs kaķis Hortons, kurš ir vecāks kā Denijs un Klaudija kopā - Hortonam ir 11 gadi, tā tas nabadziņš arī izskatās - nav savos labākajos gados. Vakariņām tika pasūtīta pica un atvērta vīna pudele. Ak jā, TV ir pilnīgi katrā istabā un arī virtuvē, respektīvi visur. Pa virtuves TV tika stāstīts par to, ka Bila un Hilarijas Klintonu meita precēsies 31.jūlijā un hostmamma ar sajūsmu stāstīja man, ka viņa ir tik laimīga, ka Čelsija Klintone precēsies, " jo mēs [amerikāņi] esam redzējuši kā viņa aug un tagad mēs redzēsim, kā viņa precās". Un tajā brīdī es sapratu, ka tieši šī bija tā ģimene, pie kuras man vajadzēja nonākt, jo viņu ikdiena sastāv par un ap balto namu, kas, nenoliedzami ir mans lielākais politiskais etalons. Mamma gan strādā par advokāti, tēva darbs saistīts ar sliktajiem zēniem, - federālajā izmeklēšanas birojā, nu tā atkal - nu kā filmās, nu. Bet principā visi, kas dzīvo Vašingtonā un tās pierajonos strādā baltajā namā, vai kādā tā sfērā,šeit viss ir centrēts uz to. Pirmajā vakarā arī ļoti daudz pļāpājām, viņi pastāstīja, ka 4 gadus dzīvoja Ņujorkā un tieši tur, kur es teicu, ir mans Ņujorkas Sapņu rajons - Battery park un mūsu argumenti, kāpēc tas ir tik lielisks rajons sakrita. Ehh, tik forši, es arī gribētu tur padzīvot. Tā nu reāli bija pienākusi gandrīz nakts, notiesājām picu, izdzērām vīnu un gulēt. Saslēdzu kondicionieri, baigi karsts savādāk, arī ap grādiem 30 un gulēt. Gulēju ļoti labi, pat neskatoties uz kārtējo jauno apmešanās vietu, bet nu manam miegam laikam vispār nekas netraucē, es pat lidinoties kosmosa kuģī spētu izgulēties. Tā nu sestdiena pienāca ar došanos uz vietējo atpūtas kompleksu, kas ir dibināts armijai par godu, precīzāk militārajām personām un viņu ģimenēm, bet laika gaitā tas kļuvis pieejams visām ģimenēm. Teds (hosttēvs) ar mums nebrauca, jo devās spēlēt golfu, viņa mīļākā nodarbe, palikām mēs 4. Nu un tāda arī ir tā sistēma tajā klubā, ka nauda tiek maksāta pa konkrētiem periodiem, vai pat vienkārši uz gadu, jo mēs peldējāmies un sauļojāmies un tad atkal peldējāmies un sauļojāmies, tad gājām turpat ēst pusdienas, bet nauda nekur netika lietota. Abas ar hostmammu apjūsmojām glābējus, ehh, nu tiem jau visiem augums kubikos. Kamēr Karena pasūtīja pusdienas viņa izsecināja, ka viņš nav vietējais, jo runājis esot ar akcentu, tad nu viņa izlēma, ka viņš arī varētu būt no Latvijas, jo akcents līdzīgs manējam - no way, šeit neviens nav no Latvijas un neviens nezin, kur tāda ir. Ā, hostvecākiem uzdāvināju grāmatu par Latviju, viņi to pētīja un lasīja ar lielu interesi, par ko man atkal prieks. Kamēr sauļojāmies satikām citu māti ar bērniem un aupair, es arī to meiteni biju pamanījusi, jo viņa bija arī pilnīgi blonda - skaidrs, ne vietējā, un Karena ātri noorganizēja iepazīšanos, izrādījās, ka viņa ir no Zviedrijas, bet drīz jau dosies prom no šejienes, tā ka pat apmainīties ar telefona numuriem īsti nebija jēgas, bet Karena to tāpat izdarīja, viņa ir tik jauka! Bet viņa gan pateica man - ai, tā meitene no Zviedrijas tāpat nebija draudzīga! Nu un te es nobrīnījos, jo redziet man tā vsp nelikās, vienkārši mēs eiropieši laikam īsti nemākam tik ātri sākt runāties ar svešinieku un uzzināt visu par viņu dzīvi, man viņa likās vairāk kautrīga, bet noteikti ne nedraudzīga, bet es pilnībā esmu pieņēmusi to, ka mums ir spēcīgas kultūras atšķirības, kas visvairāk atspoguļojas uzskatos. tā nu mēs paēdām pusdienas un devās uz mājām, lai Klaudiju noliktu gulēt. Dzīvojāmies pa māju, man viss tika stāstīts, rādīts, iemēģināts - mans lielais aicinājums virtuves tehnika - kāda tik nebūt ne, tas tiešām man pieleca tikai pēc dienas, kā īsti kafiju uzvārīt, jo viņiem šeit šajā procesā tējkanna nav iesaistīta.Kad Klaudija pamodās devāmies uz vecpilsētu, kas atrodas pie Potomac River piekrastes ar daudzām milzīgām privātjahtām (tas bija pirmais, kas man iekrita acīs), bet kopumā kaut kas līdzīgs vecrīgai, tikai bez tik daudz naktsklubiem. pastaigajām, pabarojām gulbjus un braucām uz mājām. Svētdien ar Karenu devāmies uz vietējo sporta klubu - kolosāla vieta, gan trenažieri, gan baseini, gan spa, gan sporta veikali. Tikko tikšu pie mašīnas, pavadīšu tur laikam katru vakaru. Ak jā un viss process nebija tik vienkāršs - tā kā vēl neesmu dabūjusi savu sociālo apdrošināšanu, nevaru atvērt bankas kontu un sākt likt tiesības un reģistrēties bibliotēkā un darīt visu pārējo, kas saistīts ar naudas lietām. Bet sporta klubā ir iespēja pirmo nedēļu tā kā izmēģināšanai izmantot par brīvu, tad nu Karena gribējām noformēt vismaz to. Devāmies pie melnādaina fitnesa trenera, kurš ir atbildīgs par tām lietām un Karena izklāstīja situāciju, kad viņam tapat skaidrs, viņš teica "OK, give me your russian passport!" aaaaa, nu kas visiem ir, no sākuma Zviedrija, tagad Krievija, nē tad labāk lai paliek Zviedrija. Kad es viņam ļoti mīļi paskaidroju, ka neesmu no Krievijas, bet gan no Latvijas viņš tikai iesaucās - I even don't know where is that. Karenai mājās biju stāstījusi par valstu prezentācijām Ņujorkā, viņai gan tas likās uzjautrinošiun tagad viņa arī pati dzirdēja, ka visi grib mani pieskaitīt pie Krievijas, mājās viņa teica, ka domājusi es tam trenerim ar kaut ko metīšu, bet nu kur jau nu, dažreiz esmu arī savaldīga un ko tur trakot, ar to,ka viņi Latviju nezin, man vienreiz BŪS jāsamierinās :D Pēc visu papīru nokārtošanas devāmies kārtīgi pasportot, yes, tas bija ļoti ļoti forši! Vakar pa dienu arī dabūju parunāt ar māsu, tik labi ap sirdi palika - lai mūžīga slava, gods un visi citi labumi igauņiem, kas izgudroja skype! Ak jā, un man visu laiku gribas skatīties TV, es dievinu amerikāņu televīziju, viņiem ir simtiem kanālu un šodien es visu vakaru pavadīšu, jo vienā vakarā rādīs 3 manu mīļāko seriālu sērijas pēc kārtas - Gossip Girl, 90210 un Friends :D Vēl kāds patīkams piedzīvojums bija fakts, ka Teds (hosttēvs) vakar iegādājas jaunu mašīnu man! Vecā Ford Mustang vietā man tagad ir Brand new Ford Focus 2010. gada! nevaru sagaidīt, kad beidzot tikšu tam klāt! Vakar arī ar jauniegūto draudzeni Ievu no Latvijas, kura dzīvo kādu pārdesmit km attālumā no manis, sarunajām, ka brīvdienās es varētu dotiews pie viņas uz Oakton! UN vispār pēc iespējas ātrāk jāizpēta karte un jādodas uz Vašingtonu, Baltais Nams aaaaaaaaa! Ar visu šo jūtos vēl diezgan paslinka, jo nejūtos droša vēl zinot tikai vienu ielu, tāpēc uzreiz nevaru mesties visur, bet pieņemu, ka tas viss prasīs maximums nedēļu, lai mani brīvdienās vairs mājās neredzētu. Šīs brīvdienas man anyway vajadzēja palikt mājās, jo bija vispār jāsaprot, kur atrodos. Šodien bija mana pirmā diena ar tiešajiem pienākumiem - par un ap Klaudiju, bet viņa ir debešķīgs bērns, tā kā vien 2 gadus vecs, tad vēl 3 h dienā viņai ir jāguļ, visticamāk, ka nekādu problēmu nebūs.
Vēl ieminējos hostvecākiem, ka gribu apmeklēt katra amerikāņu sporta veida spēli - īpaši izceļot beisbolu, bakstebolu un pats pats galvenais hokeju. Un izrādās, ka uz Washington's capitals play-off spēlēm viņi paši pagājušajā gadā devās, jo viņiem tur esot loža! Nu kā arēnā ložas ar visu tam piederošo! NU VAI ZINI! Esmu gatava atteikties no visiem citiem sporta veidiem, Washingtons capitals, OVEČKINS un es ložā ???????? ak jā, un jātiek vēl uz kādu Kuldas spēli, pieņemu, ka viņam šogad jau vajadzētu būt Atlantā, nevis Chicago wolves. un vēl apskatījos apkārtējās izglītības iespējās, iemīlējos Džordža Meisona Universitātē, kur svēti apsolītos tekoši iemācīties franču valodu.
Vakarā būs praktizācija braukšanā, tiekamies pēc braukšanas, man noteikti gribēsies pastāstīt katru motora skaņu :D

*********
Yes, I did it great :) Mašīna ir ideāla, un es pat braukājoties neizdarīju neko stulbu, jo dažreiz amerikāņu ceļazīmes mani mulsināja, bet ne šoreiz, par ko atkal prieks. Tiekamies ;)

5 komentāri:

  1. kā man patīk, ka tev šeit tektā ir tik daudz "aaaaa", sō kjūt. :DD
    un jā tā meiteneīte cik toreiz bildē redzēju izskatājās tik superīga cik pašlaik aprakstīji. *sun*

    AtbildētDzēst
  2. So fucking cooooool... es tik lasu un siekalojos :D Jūtu, ka šis gads tev būs tiešām vienreizēji superīgs :) Turpini rakstīt. Gaidu nākamo "sēriju" :D

    AtbildētDzēst
  3. Es ar sajūsmu lasu un priecājos par Tevi. Beidzot tu pati esi kaut ko sasniegusi ar saviem spēkiem. Man liekas, ka tev actiņas no laimes spīd un laistās. Trūkst pilnai laimei laikam tikai blakām ģimenes. Bet nekas gaidu nākamo tavu piedzīvojumu izklāstu.

    AtbildētDzēst
  4. Eu eu eu, kā tu to domā ? :D Es vienmēr visu sasniedzu saviem spēkiem :D

    AtbildētDzēst
  5. Izskatās baigi forši,tā kā amerikāņu filmā.... tagad atliek atrast,likvidet sliktos čaļus no tuviem rietummiem.... un Oskars rokā... :) īstenībā man patiess prieks par tevi. Turies.

    AtbildētDzēst